Ar maiņas glāzi rokā

"Prieks" kļūst dārgs 

Kā liecina Eiropas Komisijas aplēses, vienreizlietojamie plastmasas izstrādājumi veido vairāk nekā 70% jūru un okeānu piesārņojuma. To apzinoties, tapusi iecere par vienreizlietojamo plastmasas trauku aizliegumu, un Eiropas Komisijas deputāti jau atbalstījuši priekšlikumu noteikt aizliegumu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apritei Eiropas Savienības tirgū. Paredzams, ka vienreizlietojamie galda piederumi, šķīvji, salmiņi, maisāmie kociņi un baloniem piestiprināmo kociņu tirdzniecība Eiropas Savienībā tiks aizliegta no 2021. gada. Tas spiež vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu lietotājus meklēt alternatīvas ierastajam, bet ražotājiem strādāt dabisko šķiedru virzienā, radot kompostējamus traukus. 

"Sabiedrībā vienreizlietojamos traukus lieto par daudz gan dzērienu dzeršanai, gan ēdiena līdzņemšanai. Līdzi ņemamā kafija ir populārs rituāls, kura aktualitāte tikai turpina pieaugt. Taču jāņem vērā, ka papīra krūzīte nav īsti no papīra, bet gan no kompozītmateriāliem, līdz ar to nav pārstrādājama," skaidro videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas koordinēšanas uzņēmuma Zaļais centrs pārstāve Žanna Lampicka. 

Jaunums Latvijā ir tas, ka kopš 2019. gada 1. jūlija vairs nevar saņemt atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par vienreizlietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem) un to kompozītmateriāliem (laminātiem). Tirgotājiem, kas sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē plastmasas vienreizlietojamos galda traukus un piederumus, būs jāmaksā dabas resursu nodoklis ar likmi 1,22 eiro kilogramā un jānodrošina šo trauku reģenerācija.

"Latvijā stājušies spēkā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas noteiktie grozījumi par vienreizlietojamiem galda traukiem un piederumiem, kas izgatavoti no plastmasas un to kompozītmateriāliem, tas, manuprāt, palīdzēs samazināt vienreizlietojamo galda trauku un piederumu izmantošanu, jo gluži vienkārši tie būs dārgi," uzsver Lampicka un spriež, ka atteikties pavisam no vienreizlietojamiem traukiem šodien vēl neesam gatavi, bet aizstāt ar cukurniedru šķiedru, bambusa vai cita ekoloģiska, videi draudzīga materiāla traukiem ir iespēja.

Pie depozītglāzēm jāpierod

Pirms gada visi Lielbritānijas Neatkarīgo festivālu asociācijas biedri, kopskaitā sešdesmit viens, pieteica paši savu cīņu pret plastmasu vidē un labprātīgi parakstīja apņemšanos Drastic on Plastic līdz 2021. gadam tikt vaļā no vienreizlietojamās plastmasas izmantošanas festivālos. Jau 2018. gadā festivāli atteicās no plastmasas salmiņu izmantošanas dzērieniem, bet pakāpeniski turpmākajos trijos gados apņemas atteikties arī no vienreizlietojamiem traukiem, dzērienu plastmasas pudelēm, mazajām plastmasas pudelītēm ziepēm, dušas želejām, krēmiem un pat no tāda mikroplastmasas piesārņojuma kā festivāla zaigojošie spīduļi jeb gliteri, kas ir izteikts drauds ūdeņu tīrībai. Tas bija skaļš uzsauciens britu festivālu apmeklētājiem pakāpeniski mainīt domāšanu no vienreizlietojamā uz atkārtoti lietojamu ekipējumu. Vēl viens solis, ko pakāpeniski jau aizsāk Lielbritānija, ir atkārtoti izmantojamo dzērienu glāžu sistēmas ieviešana. Šāda pieeja ne tikai ļauj samazināt kaitējumu videi, bet arī mazināt atkritumu kalnus festivālu norises teritorijā, atstājot vietu tīru. 

Ar šādu novērojumu pēc dzērienu glāžu nomas izmēģināšanas šīs vasaras pasākumā Cēsīs dalās arī Sarunu festivāla Lampa producente Lelde Prūse: "Festivāla teritorijā pēc pasākuma norises nevarēja manīt nevienu plastmasas glāzi, kas atstāta nevietā. Lai arī saņēmām lielākoties pozitīvas atsauksmes par šo soli – gan no festivāla apmeklētājiem, gan dzērienu tirgotājiem –, tomēr jūtam, ka Latvijas iedzīvotājiem pie šīs sistēmas kādu laiku vēl jāpierod. Par spīti tam, ka depozītglāžu izdales vietās tika veikts apjomīgs skaidrošanas darbs, daudzi cilvēki vēl neizprot depozīta nozīmi un uzskata, ka glāze viņiem jāiegādājas." Lelde stāsta, ka manīti arī daži mēģinājumi sistēmu apiet, piemēram, dodoties pie tirgotājiem ar veikalā nopirktu plastmasas vienreizlietojamo glāžu iepakojumu. Tiesa, šādā gadījumā pats apmeklētājs sanāk zaudētājos, jo samaksājis naudu par šīm glāzēm, bet par depozītglāzi iemaksāto naudu būtu iespēja atgūt.

No festivāla apmeklētāja skatpunkta sistēma darbojās šādi: apmeklētājs devās uz kādu no depozītglāžu izdales punktiem, kas atradās visās ēdināšanas zonās festivāla teritorijā. Tur, iemaksājis depozītu triju eiro apmērā, apmeklētājs ieguva puslitra tilpuma plastmasas glāzi, ar kuru tālāk varēja doties pie jebkura no dzērienu tirgotājiem. Dzērienu pārdeva, ielejot depozītglāzē. Pēc tam ar jau tukšo glāzi varēja doties pēc nākamā dzēriena – atkal pie jebkura tirgotāja, kurš apmaiņā pret šo glāzi dzērienu ielēja tādā pašā tīrā glāzē. Jebkurā brīdī apmeklētājam bija iespējams nodot savu glāzi ikvienā no depozītglāžu izdales punktiem un saņemt atpakaļ iemaksāto depozītu. Depozīta iemaksu bija iespējams veikt gan skaidrā, gan bezskaidrā naudā.

Ginta Avena, uzņēmuma Rent a Cup pārstāve, Sarunu festivāla Lampa komandas pamudināta, uzdrošinājās izveidot savu uzņēmumu un nodrošināja festivālā pirmo reizi depozītglāžu sistēmu, kam dots nosaukums Patapa, viņa norāda: "Aplēsts, ka viena glāze, kuras sastāvā nav bisfenola A (marķēta ar apzīmējumu BPA free), var tikt atkārtoti izmantota no 200 līdz pat 1000 reizēm atkarībā no glāzes veida, pēcāk nododot to otrreizējai pārstrādei. Jāapzinās, ka stikls festivālos nav alternatīva, jo pasākumos tas apdraud apmeklētāju drošību, un lielākoties tas nav pieļaujami. Ideālā gadījumā būtu, ka uz pasākumu katrs dodas ar saviem ilglietojamiem traukiem."

Tiek meklēti materiāli, kas ātri sadalās dabā

Tas, ko Ginta novērojusi trauku lietojumā festivālos Eiropā, ir raksturojams divējādi. Pirmkārt, domājot par plastmasas atkritumu samazināšanu, tiek meklēti materiāli, kas ātri sadalās dabā. Otrkārt, pasākumos ievieš depozītsistēmu – glāzi, kas tiek izīrēta uz pasākuma laiku. "Šādas depozītsistēmas Eiropā pasākumos lieto jau vairākus gadus. Tiesa, Latvijā jutām, ka, neskatoties uz pozitīvajiem komentāriem, ir arī skeptiska attieksme. Lielākoties tāpēc, ka tas nozīmē papildu darbības, kas jāveic, ierodoties pasākuma vietā," atzīst Ginta, kuras klientu loku pašreiz veido festivālu rīkotāji, un aug interese arī no individuāliem korporatīvajiem klientiem, kas rīko privātus pasākumus.