Statistika liecina, ka, Eiropas Savienības (ES) mērogos raugoties, ūdens trūkums un sausums ir ietekmējis 11% no ES iedzīvotājiem un 17% no ES teritorijas. Kopumā ES teritorijā no 1976. līdz 2006. gadam sausuma skarto teritoriju skaits pieaudzis gandrīz par 20%, un sausuma radīto zaudējumu kopējās izmaksas vērtējamas simt miljardos eiro. Paredzams, ka šīs tendences saglabāsies arī nākotnē.
Pieprasījums dubultojies
Pieprasījums pēc ūdens resursiem pieaug, un klimata pārmaiņu rezultātā arī Latvijā vērojama sausuma periodu palielināšanās. 2018. gada sausā vasara nodarīja lielus postījumus vietējiem lauksaimniekiem, jo ūdens rezerves lauku laistīšanai bija izsīkušas un bija jāmeklē citi risinājumi, lai varētu aplaistīt laukus un padzirdināt lopus, un situācija daudziem lauksaimniekiem radīja zaudējumus.
Plānojot ekonomikas attīstību, būtiski ir jau laikus meklēt jaunas iespējas un pieejas ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Latvijā ir izveidots pirmais pētījumu projekts par atkārtotu ūdens izmantošanu – Ūdens atkārtotas izmantošanas politikas sekmēšana resursu ziņā efektīviem Eiropas reģioniem (Water reuse policies advancement for resource efficient European regions) jeb saīsinājumā – AQUARES. Ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu to sāka pērn, piedaloties desmit partneriem no deviņām Eiropas valstīm, lai piecu gadu garumā veicinātu efektīvu ūdens resursu apsaimniekošanu ar atkārtotas ūdens izmantošanas metodēm. Latviju šajā projektā pārstāv biedrība Baltijas krasti, kura kopš 2007. gada nodarbojas ar dažādu vides jautājumu risinājumiem.
Kā norāda biedrības projektu vadītāja Elīna Konstantinova, AQUARES projekts vērsts uz ilgtspējīgu atkārtotas ūdens izmantošanas stratēģiju identificēšanu, lai novērstu neefektīvus ūdens resursu izmantošanas veidus. Projekta mērķis ir uzlabot reģionālās attīstības politiku, resursu izmantošanas efektivitāti, stiprināt videi draudzīgu jeb zaļu izaugsmi un vides pārvaldību ūdens atkārtotas izmantošanas nozarē, integrējot notekūdeņu pārvaldības stratēģijas valsts, reģionālajos un vietējos attīstības plānos, lai veicinātu efektīvu notekūdeņu resursu izmantošanu.
"Latvija ir bagāta ar dabiskiem ūdens resursiem, taču klimata pārmaiņu prognozes liecina, ka problēmas ir iespējamas, piemēram, nokrišņu daudzums var koncentrēties pavasaros un rudeņos, bet vasaras var kļūt sausākas un mūsu valsti var skart mitruma deficīts," skaidro Konstantinova un turpina: "Upju baseinu apsaimniekošanas plānos problēma jau iezīmējas, un tā ir saistīta ar virszemes ūdens objektu neatbilstošajiem kvalitātes rādītājiem, kad veidojas vai nu punktveida piesārņojums – no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un rūpnīcām, vai difūzais piesārņojums – pamatā no lauksaimniecības un mežsaimniecības darbībām. Te būtisks faktors ir cilvēka saimnieciskās darbības rezultāts. Tāpēc, domājot par ilgtspējīgu attīstību, ir pienācis laiks arī Latvijā runāt par atkārtotu ūdens izmantošanu."
Pēdējās desmitgadēs ES teritorijās pieprasījums pēc ūdens resursiem ir dubultojies, tas lielākoties skaidrojams ar straujo ekonomisko izaugsmi, augošiem dzīves standartiem, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un vēl citiem faktoriem. Taču augstas kvalitātes pietiekami ūdens resursi ir svarīgi no ūdens atkarīgu ekonomikas nozaru attīstībai un sabiedrības labklājībai kopumā.
Izstrādās standartus
Lai gan 72% zemes virsmas ir klāti ar ūdeni, mazāk nekā 3% no visa kopējā ūdens apjoma ir piemēroti dzeršanai un apūdeņošanai. Eiropas Komisija pašlaik gatavo kvalitātes prasības, kādas piemērot atkārtotai ūdens izmantošanai ES. Tas mazinās spiedienu uz izsīkstošajiem ūdens resursiem un palīdzēs ieviest atbilstošākās tehnoloģijas atkārtotas ūdens izmantošanas jomā, lai nodrošinātu sabiedrības veselību un vides aizsardzību.
AQUARES projekta darba grupā piedalās arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes lektore, pētniece Linda Grinberga. Projekta ietvaros tiek apkopoti un analizēti labās prakses piemēri, lai nodrošinātu atbilstību ūdens kvalitātes standartiem un veicinātu ilgtspējīgas attīstības un ekoinovācijas ieviešanu lauksaimniecībā, rūpniecībā un pilsētvidē. Grinbergas pētījumu temati skar ūdens kvalitātes uzlabošanu, izmantojot dabiskos apstākļus, kā arī mākslīgās mitrzemes. Pētniece ir projektējusi un uzbūvējusi vairākas mākslīgās mitrzemes dažādu notekūdeņu attīrīšanai, tai skaitā lauksaimniecības noteces un lietus ūdeņu attīrīšanai, kā arī veikusi dažādus ūdens kvalitātes pētījumus.
Vispirms taujāju, kā speciāliste vērtē dzeramā ūdens kvalitāti Latvijā. Grinberga uzskata, ka dzeramā ūdens kvalitāte Latvijā "ir laba un droša. It īpaši lielajās pilsētās, runājot par dzeramā ūdens kvalitāti, varu nešaubīgi teikt, ka no ūdensvadiem saņemtā ūdens kvalitāte ir tāda pati vai pat labāka nekā veikalos nopērkamais dzeramais ūdens. Taču pazemes ūdeņi Latvijā ir ar paaugstinātu dzelzs saturu un cietību, veselībai tas nekaitē, tomēr aizkaļķo sanitārtehniskās ierīces un sadzīves tehniku".
Citādi ir ar saimnieciskajām darbībām izmantoto resursu. No virszemes vai pazemes ūdens krājumiem paņemto ūdeni mēs neatdodam dabai tādā pašā kvalitātē un tajā pašā vietā, kur ūdens paņemts. "Svarīgi ir neņemt nepārtraukti tīro, viegli pieejamo ūdeni no virszemes vai pazemes krājumiem, piemēram, lai mazgātu automašīnu, laistītu dārzu, bet to, kas ir paņemts, izmantot vēlreiz un vēlreiz," uzsver Grinberga, savukārt Konstantinova norāda: "Latvijā ir iespējas efektīvāk izmantot ūdens resursus. Pašlaik gan mums nav ne politikas dokumentu, ne vadlīniju atkārtotai ūdens izmantošanai. Joprojām trūkst vienota un visaptveroša normatīvā regulējuma atkārtotas ūdens izmantošanas jomā. Ir tikai iniciatīvas, kas to veic. Tāpēc viens no projekta mērķiem ir izstrādāt vienotus standartus dažādiem šāda ūdens izmantošanas veidiem."
Atkārtota ūdens izmantošana ir tāda notekūdeņu izmantošana, kas pēc to attīrīšanas no noteiktām vielām un elementiem atbilst īpašiem ūdens kvalitātes kritērijiem, atbilstoši paredzētajam lietojumam. Tā nav balstīta tikai uz tradicionālo notekūdeņu attīrīšanu. Arī lietus ūdeņus var uztvert nevis kā notekūdeņus, kas no teritorijas jānovada prom pēc iespējas ātrāk, bet kā resursu, ko var izmantot pilsētvides ainavas un mikroklimata uzlabošanai, rekreācijai, bioloģiskās daudzveidības veicināšanai, kā arī saimnieciskajām vajadzībām. Tā ir ne tikai vides, bet arī finansiālā un ekonomiskā ilgtspēja.
"Apzinām virzienus, kuros Latvijas kontekstā dažādi pasākumi būtu gan tehniski, gan izmaksu ziņā efektīvi un izdevīgi. Mājsaimniecībās vispārējai notekūdeņu attīrīšanas uzlabošanai gan būtu nepieciešams uzstādīt speciālas ūdens attīrīšanas iekārtas, kas izmaksu ziņā varētu būt dārgas. Tāpēc identificējam virzienus, kuros būtu lietderīgi strādāt: pilsētvidē, piemēram, aktuāla ir atkārtota lietus ūdeņu izmantošana ugunsdrošībai un ainavas veidošanai, lauksaimniecības nozarē – laistīšanas sistēmās. Taču arī valsts un pašvaldību līmenī jābūt atbalstam, lai veicinātu darbošanos šajā virzienā," norāda Konstantinova.
Mitrzemes ieguvums
Itālijas pilsētā Milānā ir noslēgts līgums ar tuvējiem lauksaimniekiem, kuri notekūdeņu attīrīšanas iekārtās attīrītu ūdeni izmanto lauku laistīšanai ar speciālu pilienveida laistīšanas sistēmu. Tiek veikts arī ūdeņu monitorings, kas apliecina, ka šo atkārtoti izmantoto ūdeņu sastāvā biogēnu jeb augu barības elementu daudzums ir atbilstošs normām, kas veicina augu augšanu. Grinberga skaidro: "Vaļējā ūdens krātuvē tas nav vēlams, jo ūdenskrātuve aizaug – to mēs saucam par eitrofikāciju. Taču lauksaimniecības zemē tas ir vajadzīgs – šādi lauks tiek ne tikai aplaistīts, bet arī nomēslots, zināmā mērā kompensējot to mēslojuma devu, ko citādi vajadzētu iestrādāt atsevišķi. Šo praksi noteikti var izmantot arī Latvijā."
Piemēram, Polijā ūdeni atkārtoti izmanto tekstila ražošanā – tieši krāsošanas procesā. Eiropā sākti un tiek ieviesti vairāk nekā 200 projektu, kas saistās ar atkārtotu ūdens izmantošanu. Arī Latvijā šajā jomā sāktas dažādas iniciatīvas. Piemēram, būvprojekta Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārta ietvaros izstrādāts apkaimes atklātās virsūdeņu novadīšanas sistēmas projekts. Skanstes publiskās ārtelpas koncepcija paredz pilsētas ganību teritorijā ierīkot atklātu lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēmu un izveidot ilgtspējīgus lietus ūdeņu savākšanas un uzkrāšanas kanālus tuvējā apkārtnē.
Savukārt LLU ir veikts inovatīvs pētījums saistībā ar ilgtspējīgu ūdens resursu apsaimniekošanu lauksaimniecībā, veidojot mākslīgās mitrzemes. Projekts norisinājās zemnieku saimniecībā Mežacīruļi Zaļenieku pagastā, Jelgavas novada dienvidrietumos, īpaši jutīgā teritorijā attiecībā uz lauksaimnieciskās darbības izraisītu piesārņojumu ar nitrātiem. "Mākslīgās mitrzemes pasaulē plaši tiek lietotas dažādiem mērķiem, ne tikai ūdens kvalitātes uzlabošanai, bet arī, piemēram, bioloģiskās daudzveidības veicināšanai. Būtībā mākslīgā mitrzeme ir mākslīgi veidoti mitrāji ūdens piesārņojuma piesaistei ar virszemes vai pazemes plūsmu. To iespējams pielāgot gan tehniskā, gan mērķa ziņā," stāsta Grinberga. "Zaļeniekos izveidotais pētījuma objekts izbūvēts ar divām mitrzemēm. Viena no tām paredzēta no lauksaimniecības zemēm nākošo biogēno elementu attīrīšanai. Zemes īpašnieks šo ūdeni izmanto siltumnīcas augu – gurķu, tomātu, zemeņu – laistīšanai. Pētījumu objekts ir izbūvēts jau 2014. gadā sadarbībā ar Zviedrijas speciālistiem un Pasaules Dabas fondu. Kopš tā laika regulāri ņemu ūdens paraugus un veicu analīzes, lai noteiktu mitrzemes attīrīšanas efektivitāti. Analīzes apstiprina, ka šāds ūdens augiem ir daudz piemērotāks nekā no pazemes iegūtais." Mitrzeme ir pateicīga sausuma periodā, savukārt lietavu laikā tā ir kā ūdens akumulācijas tvertne, jo tai ir tilpuma rezerve, kurā iespējams uzkrāt zināmu daudzumu ūdens, kas pēc tam lēni infiltrējas pa hidrogrāfiskā tīkla tālākajiem posmiem.
Lai izbūvētu mākslīgo mitrzemi, faktiski ir vajadzīgs tikai ekskavators, jo galvenie šeit ir zemes darbi. Taču ir nepieciešama arī ūdens līmeņa regulēšanas struktūra. "Protams, reljefs nosaka zināmas nianses šāda objekta būvē, bet tas ir tehniski risināms. Mākslīgās mitrzemes būvē Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Plaši tās izmanto Anglijā un ASV. Šai tehnoloģijai arī Latvijā noteikti ir perspektīva," uzskata Grinberga.
Konstantivova uzsver: "AQUARES projekts veicinās jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu atkārtoti izmantojamā ūdens jomā, kā arī samazinās riskus, kas saistīti ar ūdens resursu izsīkšanu un kvalitāti. Projekts akcentē labāko praksi, lai nodrošinātu atbilstību ūdens kvalitātes standartiem, un veicina ilgtspējīgas attīstības un ekoinovāciju ieviešanu lauksaimniecībā, rūpniecībā un pilsētvidē."
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
TTT
reptilis
Ivars