Ministrs skaidroja, ka, piemēram, depozītu sistēmā otrreizējai pārstrādei nonākušais PET pudeļu apjoms veidos 2-2,5% no kopējā atkritumu apmēra. "Vai tas ir daudz, vai maz - es to nevaru pateikt. Kā tas atstās iespaidu uz patēriņa cenām? Analīze nav veikta. Cik lielas ir apsaimniekošanas izmaksas? Arī nav precīzi nekādas. (..) Kā mums tas plānots? Tie visi ir tādi jautājumi, uz kuriem jāatbild," uzsvēra Dūklavs.
Viņš norādīja, ka Latvijā jau ir funkcionējoša konteineru atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā tos vāc dalītā veidā. Turklāt būtu jāņem vērā, ka depozītu sistēmas ieviešana prasīs investīcijas no lielveikaliem, tomēr patlaban nav skaidrs, vai Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīkli ir gatavi investēt līdzekļus minētās sistēmas ieviešanā. Ministrs skaidroja, ka ir valstis, kurās lielveikali depozītu sistēmas aparātus nomā. Tas savukārt, pēc viņa teiktā, finansiāli atsauktos gan uz ražotājiem, gan pircējiem.
"Šim procesam jābūt smuki izrēķinātam, lai to saprot ne tikai ierēdņi, bet arī iedzīvotāji," sacīja Dūklavs.
Ministrs atzīmēja, ka arī citās valstīs, kur ieviesta depozītu sistēma, ar to neiet tik viegli un tās saskaras ar dažādām problēmām. Viņš norādīja, ka minētā iemesla dēļ citās valstīs tiek apsvērts sistēmas darbību pārtraukt.
"[Depozītu sistēmas ieviešana rada] būtisku sadārdzinājumu uz iepakojumu. Sākotnēji varētu pamēģināt ar stiklu. Tad arī var vienoties par depozītu, uz kādām pudelēm tas būs. Tas būtu vienkāršāk," norādīja Dūklavs, piebilstot, ka ZM nav gala lēmuma pieņēmēja un tas ir tikai viens no kopējā atzinumu klāsta, kas izteikts par sistēmas ieviešanu.
Taujāts, vai viņš varētu atturēties no lemšanas saistībā ar depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, ņemot vērā, ka viņam kā alus darītavas SIA Piebalgas alus līdzīpašniekam varētu rasties interešu konflikts, ministrs noliedza, ka pastāvētu tāda konflikta iespējamība, jo viņš uzņēmuma darbībā nav aktīvi iesaistījies jau astoņus vai deviņus gadus. Turklāt Dūklavs piebilda, ka viņš jau iepriekš atturējies iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, kas skar alkoholisko dzērienu jomu, kā arī akcīzes nodokļa izmaiņas, līdz ar to viņš arī nepiedalīsies lēmuma pieņemšanā saistībā ar depozītu sistēmas ieviešanu.
Vienlaikus viņš pauda uzskatu, ka Latvija ir pārāk maza, lai jebkādā veidā būtu iespējams izvairīties no interešu konflikta.
Tomēr ministrs uzsvēra, ka ZM paustie iebildumi nav viņa personīgais viedoklis, bet gan ierēdņu sagatavots atzinums, kas pārstāv ražotāju un patērētāju intereses, un to prasa likums, līdz ar to viņa loma šajā procesā nav būtiska.
Kā ziņots, ZM iebilst pret grozījumiem Iepakojuma likumā, jo likumprojektā nav sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.
"Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljonu eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi," norādīja ministrijā.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā, uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma, kritērijus sistēmas operatoram un citus aspektus, paredzēts atrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus Ministru kabineta noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi, uzsver ZM.
"ZM nevar atbalstīt sagatavotā likumprojekta tālāku virzību, jo nav saņemtas atbildes uz principiāli svarīgiem jautājumiem, kas pamatotu plānotās depozītu sistēmas darbības efektivitāti un ieviešanas izmaksu samērīgumu un pamatotību. Šādos nozīmīgos lēmumos ir jābūt lielākai skaidrībai par sistēmas darbību kopumā, pirms tiek panākta konceptuāla vienošanās par likumprojekta tālāko virzību," uzsvēra ministrijā, aicinot ņemt vērā, ka depozītu sistēma attieksies tikai uz 2-5 % no visiem kopējiem atkritumiem (10 -15% no kopējā iepakojuma apjoma) un tās ieviešanas izmaksas būs jāsedz tieši dzērienu ražotājiem un tirgotājiem. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) fondu finansējums šim mērķim nav pieejams.
ZM uzsvēra, ka ministrija atzinīgi vērtē ieceri samazināt iepakojumu apjomu atkritumu poligonos un samazināt piesārņojumu apkārtējā vidē, taču šo mērķu īstenošanai ir jāizvēlas ekonomiski pamatotākais un efektīvākais atkritumu apsaimniekošanas veids.
ZM atzīmēja, ka 2015. gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paspārnē tika izveidota darba grupa ar mērķi izvērtēt depozīta sistēmas nepieciešamību un izveides lietderīgumu, kurā tika pieņemts lēmums - nevirzīt tālāk jautājumu par depozīta sistēmas ieviešanu, jo abas sistēmas (dalītā atkritumu vākšanas sistēma un depozītu sistēma) pastāvēt nevar.
VARAM valdībai izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā ir ZM.
SKAIDRĪBA nav jāmeklē
Rūdis