"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.
Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.
Tajā pašā laikā viņš arī atzina, ka baumu kampaņas ir kļuvušas daudz spekulatīvākas un daudz reģionālākas. "Šis pēdējais gadījums Daugavpilī [kas bija vērsts pret Swedbank] nebija nekas liels. Pēdējais lielais baumu vilnis bija 2011.gadā, kad šīs runas sākās Kurzemē un tad pārmetās uz Rīgu," piebilda Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs.
Rubenis atzīmēja, ka, saskaroties ar šādām baumu kampaņām, arī Swedbank laika gaitā ir mācījusies un šobrīd banka komunikācijā ir daudz ātrāka un precīzāka. "Daugavpils gadījumā jau nākamajā rītā viss bija noplacis un cilvēki bija nomierinājušies. Tāpat mūsu pusē kritiski svarīgs darbs bija nodrošināt, lai bankomāti visu laiku ir pilni ar naudu. Pierādījums baumām, ka ar banku viss ir slikti, nereti ir tieši tik tuvu, cik bankomāta kasetē ir naudas. Bet mums ir ļoti labs sadarbības partneris G4S, kas strādāja pastiprinātā režīmā un, tiklīdz bija nepieciešams, šīs bankomātu kasetes mainīja," viņš sacīja.
Tāpat Rubenis atgādināja, ka banka pēc baumu kampaņas Daugavpilī vērsās ar iesniegumu Valsts drošības dienestā. "Mums arī pašiem likās, ka ir aizdomīgas sakritības, bet lai drošības dienesti veic savu izmeklēšanu. Vienlaikus vienmēr ir vērts atgādināt, ka finanšu sistēmas stabilitātes ietekmēšana ir krimināli sodāma," viņš sacīja.
Jautāts, kādi varētu būt iemesli tam, ka sākas vai tiek organizēti šādi baumu viļņi, Rubenis norādīja, ka par iemesliem nespekulēs, taču ir jāņem vērā vairāki notikumi, kam Latvijas finanšu nozare pēdējos divos gados ir gājusi cauri un no kā gaiss ir sakaitēts, - ABLV Bank slēgšana, prasība nerezidentu bankām mainīt biznesa modeli un atteikties no nerezidentu klientiem, PNB bankas darbības apturēšana.
"Banku tēmas pastāvīgi ir medijos, cilvēki tiešām ir jutīgi. Gribētos, lai tiesībsargājošās iestādes izdara savu darbu un iemeslus atšķetina," sacīja Rubenis.
Bobs
VVZ