"Galvenā problēma ir tajā, ka šobrīd valdība zinātni neuzskata par resursu valsts attīstībai, bet drīzāk kā tādu izdevumu pozīciju. Ja tā ir izdevumu pozīcija, tā vienmēr nebūs pirmā prioritāte," atzina profesors.
Viņš uzsvēra, ka problēma ar finansējuma piešķiršanu zinātnes projektiem Latvijā ir sistēmiska: "Piemēram, jau pirms pusgada ir noslēdzies konkurss par jauno zinātnieku projektiem. Jau kopš vasaras katru mēnesi tiek teikts, ka, iespējams, nākošo mēnesi mēs sāksim finansēt (projektus), bet visu laiku ir kaut kādi administratīvi, formāli iemesli, kāpēc tas nesākas."
Auziņš uzsvēra, ka "zinātne patiesībā ir ļoti jaudīgs resurss sabiedrības attīstībai, sākot ar dabaszinātnēm - caur fundamentāliem pētījumiem, inovācijām, tehnoloģijām tas nonāk mūsu ikdienas dzīvē. Ja runājam par sociālām zinātnēm, tad, protams, tā ir ekonomika, pārvaldība, tai skaitā izglītība - caur to dzīves kvalitāte valstī pieaug. Tā varētu turpināt ļoti daudz. Ja mēs šo kā resursu saskatām, tad jautājums ir par to, ka mēs kā sabiedrība kopumā un sabiedrības daļa, zinātnieki, noslēdzam tādu kā vienošanos - tas ir tas, ko mēs piedāvājam, bet sabiedrība caur mūsu ievēlētiem pārstāvjiem ar mums noslēdz sadarbības līgumu, formālāku vai mazāk formālu, un process notiek. Kamēr mēs šo te saiti neieraugām, tik ilgi mēs mūžīgi strīdēsimies, stāstīsim, ka zinātne Latvijā iet bojā, turklāt daļa sabiedrības raustīs plecus un teiks: "Nu un kas?". Tur, protams, liela vaina ir arī mūsu pusē, to pusē, kas nodarbojas ar šiem pētījumiem. Acīmredzot mēs neesam sabiedrībai mācējuši parādīt, ko labu darām, neesam ļāvuši valdībai ieraudzīt šo mūsu resursu, rezultātā atdeves nav un esam tajā situācijā, kurā esam."
Profesors arī skaidroja, ka šobrīd zinātnes pārvaldība valstī drīzāk fokusējas uz formālā procesa regulēšanu - vai pareizi aizpildītas lapas un organizēti iepirkumi -, bet mazāk koncentrējas uz rezultāta veicināšanu. "Man kā cilvēkam, kas regulāri pilda konkrētus projektus, ne reizi nav bijuši pārmetumi no šīm pārvaldību realizējošām institūcijām, ka rezultāts nav pietiekoši labs, nav devis to ieguldījumu, kas sagaidīts. Visi pārmetumi bijuši par ļoti formālām lietām - tik ilgi, kamēr mēs galvenokārt pārbaudīsim procesu un sistēmu nevērsīsim uz rezultātu iegūšanu, mums būs problēmas," atzina Auziņš.
Jāatgādina, ka otrdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē valdības pārstāvji un sociālie partneri turpinās diskutēt par finansējumu veselībai un izglītībai, tostarp zinātnei.
kachenite