Kalnmeiers: Rimšēviča lietas izmeklēšanā nav pārtraukumu

Šobrīd saistībā ar Latvijas bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietu notiek arī viedokļa sagatavošana Eiropas Savienības tiesai, kur ir iesniegti jautājumi par Rimšēviča atstādināšanas likumību. Kalnmeiers neuzskata, ka Latvija ir pārkāpusi Eiropas Savienības jurisdikciju, un viņaprāt būtu dīvaini, ja Latvija kā suverēna valsts nevarētu lemt par augstas amatpersonas atstādināšanu korupcijas aizdomu gadījumos.

Viņš pasvītroja, ka jautājums ir izvērtēts un ka izraudzītie līdzekļi ir likumīgi un samērīgi.

Kalnmeiers skaidroja, ka Rimšēvičs nav atbrīvots no amata, bet gan noteikts noteiktas nodarbošanās aizliegums uz pirmstiesas izmeklēšanas periodu. Ģenerālprokurors pauda viedokli, ka šāda rīcība bija likumīga un samērīga. 

Kalnmeiers noraidīja, ka šajā lietā būtu jebkādi politiski "zemūdens akmeņi". "Nekādu politisku zemtekstu es tur nesaskatu," viņš sacīja.

Ģenerālprokurors gan negribēja prognozēt, kad lieta tiks nodota prokuratūrai, taču neesot šķēršļu, lai tas notiktu mēnešu, nevis gadu laikā. 

Kā ziņots, Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt Latvijas varasiestāžu rīcību attiecībā uz liegumu Rimšēvičam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu saistībā ar kukuļa pieprasīšanas un pieņemšanas apsūdzībām.

ECB lūgusi Eiropas Savienības Tiesu "pieņemt lēmumu, vai Latvijas varasiestādes pārkāpušas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktus," aizliedzot viņam ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu un liedzot viņam apmeklēt ECB sanāksmes, norāda banka.

ECB prezidents Mario Dragi savā pēdējā preses konferencē marta sākumā sacīja, ka bankas padomei nav pietiekami daudz informācijas attiecībā uz šo lietu un tā lūgs tiesu sniegt savu vērtējumu.

Arī Rimšēviča advokāti vērsušies ar prasību Eiropas Savienības Tiesā par bankas prezidenta amata pilnvaru ierobežošanu. Latvijas Bankas prezidenta advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka uz prasības pamata pret Latvijas valsti ir ierosināta lieta.

Rimšēviča pārstāvis uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ar saviem procesuālajiem lēmumiem ir iejaucies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) neatkarībā, kļūdaini norādot, ka, strādājot ECB padomē, Rimšēvičs realizējot Latvijas Bankas prezidenta funkciju, un tāpēc KNAB ir ierobežojis arī Rimšēviča darbību šajā padomē.

Kā skaidroja Vārpiņš, Nacionālo centrālo banku vadītājiem ES un arī Latvijas tiesību līmenī ir nostiprinātas amata neatkarības garantijas. Tās izpaužas tādā veidā, ka nacionālo centrālo banku vadītājus no amata var atcelt tikai noteiktos gadījumos, piemēram, ja persona ir notiesāta ar spēkā stājušos spriedumu. ES un arī Latvijas tiesības neparedz Latvijas Bankas vadītāja pagaidu atcelšanas no amata iespēju pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kā arī nepieļauj citādu procesuālu iejaukšanos Latvijas Bankas prezidenta profesionālajā darbībā.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB šogad sāktā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Rimšēvičam ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - drošības nauda, aizliegums ieņemt bankas prezidenta amatu, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts. Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.