"Tāda ir bijusi mūsu valdības pagātne, un tāda nedrīkst būt tās nākotne," uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka viņš šonedēļ plāno turpināt tikšanos ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai atrastu kopsaucējus un izveidotu bāzi nākamajai valdībai. Tāpat Kariņa ieskatā sarunu gaitā ir jānostiprina potenciālo partneru savstarpējā izpratne trīs, viņaprāt, galvenajās jomās, lai nākotnē nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi.
Pirmā svarīgā joma, ko minēja premjers, ir izglītība un zinātne. Visām potenciālajām koalīcijas partijām ir jābūt izpratnei, ka kvalitāte šajā jomā ir izaugsmes pamats, un ir jābūt drošiem, ka visā Latvijā bērniem ir vienāda iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību, sacīja Kariņš. Tāpat valstij esot jāiegulda finanses, lai veicinātu zinātnes izrāvienu. Pēc Ministru prezidenta teiktā, bez zinātnes izrāviena tautsaimniecība nespēs augt.
Kā otro būtisko jomu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā Kariņš minēja tautsaimniecības un tiesiskuma apvienojumu. Lai investētu Latvijas tautsaimniecībā, gan vietējiem, gan ārzemju investoriem ir jābūt drošiem, ka biznesa vide ir brīva no korupcijas un ka politiskā ietekme nejauc uzņēmējdarbības vidi, pauda Ministru prezidents.
Ir jāpanāk vienošanās, ka valdībai jāuzlabo valsts kapitālsabiedrību pārvaldība, attālinot politisko ietekmi to darbībā, uzskata Kariņš. Tāpat jāvienojas, ka valdība īstenos ostu reformu, iespējams, veicot papildinājumus, nevis "ieslēdzot atpakaļgaitu". Ir jāvienojas arī par valsts sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projekta īstenošanu, nevis "jāuzdod grūti saprotami jautājumi vai priekšlikumi kā ievadsaruna šī projekta apturēšanai", sacīja premjers. Jāvienojas arī par to, kā valstij uzlabot publisko iepirkumu procedūru, kā arī - kā iedzīvināt administratīvi teritoriālo reformu, nevis "iet atpakaļgaitā un to atcelt", norādīja premjers, uzsverot, ka valdībai ir ļoti svarīgi par to vienoties.
Un visbeidzot, kā sacīja Kariņš, nākamajā valdībā ir jābūt pilnīgai izpratnei par iekšējo un ārējo drošību - ne tikai par Valsts aizsardzības dienesta (VAD) izveidošanu, bet arī veidu, kā tas tiek izveidots. Tam jānotiek saprātīgi, nevis populisma aizsegā kavējot tā izveidi, norādīja premjerministrs. Ir jāvienojas, ka līdz 2027.gadam plānveidā tiks palielināti izdevumi aizsardzībai, sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai valsts varētu atļauties to ārējo aizsardzību, kas tai ir nepieciešama, pauda premjers. Nākamās koalīcijas partneru starpā ir jābūt vienotai izpratnei par iekšējās drošības un civilās aizsardzības jeb tā saucamās krīžu vadības stiprināšanu.
Runājot par energoresursu neatkarību, partijām ir jābūt kopīgai izpratnei, ko šis termins nozīmē un kā to sasniegst, uzskata premjers. Pēc viņa teiktā, partijām jāvienojas, ka attīstīt vietējās ražošanas jaudas ar atjaunojamajiem energoresursiem, saprotot, ka nav jācīnās pret visas pasaules klimatneitralitātes nepieciešamību. Tā vietā esot jāsaprot, ka tā ir "milzu iespēja" valsts ekonomikas attīstībai nākotnē.
Bez kopīgas izpratnes par šīm tēmām nevar notikt virzība uz priekšu jebkuras valdības izveidošanā, uzsvēra Kariņš. "Valdība bez kopīgas sapratnes par darāmo nav rīcībspējīga, un mans mērķis ir rīcībspējīga un spēcīga valdība, ejot uz priekšu," sacīja Ministru prezidents. Kad esošais premjers gūs pārliecību, ka ir kodols, kas ir gatavs tiekties pēc kopīgiem mērķiem, tad arī viņš būšot gatavs arī piedāvāt nākamās valdības partnerus un ministru portfeļu sadalījumu.
Valdības veidošana nav par krēslu pārdali - tā ir par kopīgu darbu visas sabiedrības interesēs, nevis kāda šaura grupējuma interesēs, atzīmēja līdzšinējais valdības vadītājs.
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki - JV, AS, NA un arī "Progresīvie", turpretim AS un NA "Progresīvos" koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 12, bet "Progresīvie" - desmit, tātad ar "Progresīvajiem" koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez - 54.
ziņa papildināta