Viņa sacīja, ka valde rīkosies tā, lai būtu vislabāk Latvijas Radio. "Tagad ir jāveido Latvijas Radio budžets nākamajam gadam. Ja tagad valde atkāpsies, kurš gatavos papīrus?" uzsvēra Klapkalne.
Runājot par Latvijas Radio prasību valdībai piešķirt 100 000 eiro darbinieku kapacitātes stiprināšanai, Klapkalne atzīmēja, ka patlaban notiek vairākas sarunas, bet nevēlas steigties ar prognozēm par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu. Vienlaikus, uz jautājumu, vai izpildīs Latvijas Radio Ziņu dienesta prasību palielināt atalgojumu par 31,4%, Klapkalne neatbildēja.
Savukārt gadījumā, ja valdība Latvijas Radio nepiešķirs prasītos 100 000 eiro, Latvijas Radio valdes locekle finanšu jautājumos Mārīte Tukiša sacīja, ka tad jautājumu risinās ar iekšējiem resursiem tā, lai necieš saturs.
Klapkalne norādīja, ka turpmākai Latvijas Radio stratēģijas izpildei un plānveida attīstībai no 2019.gadam līdz 2022.gadam kopumā ir nepieciešami 30,9 miljoni eiro. Stratēģijās izpildei un plānveida attīstībā ir paredzēts attīstīt pētniecisko un dokumentālo žurnālistiku, mazākumtautību saturu, izveidot inovāciju laboratoriju, līdzsvarot satura veidošanu Latvijas reģionos, palielināt satura apjomu, izejot no reklāmas tirgus, pilnveidot informāciju tehnoloģiju (IT) attīstību un uzlabot tehnisko bāzi, kā arī pilnveidot finanšu vadības sistēmu.
Viņa sacīja, ka krīze Latvijas Radio tiks risināta ar mediatora atbalstu. Klapkalne skaidroja, ka mediatora atbalsts nepieciešams, lai gadiem ilgi "samilzušo situāciju" risinātu, izprotot situāciju no visām iesaistītajām pusēm. Savukārt, cik tas izmaksās Latvijas Radio, Klapkalne patlaban nekomentēja.
Kā skaidroja Klapkalne, pēdējo trīs gadu laikā no Latvijas Radio aizgājuši 106 darbinieki, tostarp 56 žurnālisti, un patlaban nodarbināts 281 štata darbinieks, 300 ir ārštata autori un pieejamas astoņas vakances. Vidējā mēnešalga Latvijas Radio ir 1024 eiro. Ziņu dienesta darbinieku vidējā mēnešalga ir 1106,5 eiro, savukārt vismazāko atalgojumu saņem radioteātra darbinieki, kuru vidējā mēnešalga ir 699,84 eiro.
Pēc viņas teiktā, biežākie iemesli, kāpēc pēdējo trīs gadu laikā no Latvijas Radio ir aizgājuši 106 darbinieki, ir pensijas vecums, nekonkurētspējīgs atalgojums, jauni profesionālie izaicinājumi, personiski, tajā skaitā veselības, apsvērumi un kvalifikācijas neatbilstības dēļ.
"Mēs negribam pazaudēt nozares līdera pozīciju, bet to mēs nevaram panākt bez nepieciešamā finansiālā atbalsta," atzina Klapkalne.
Viņa piebilda, ka patlaban kā operatīvs risinājums ir vienas štata vietas likvidēšana, resursus novirzot esošo korespondentu algām (algu palielinājums par 70 eiro katram no šī gada 3.jūnija), un papildu 4284 eiro novirzīšana ārštata autoru piesaistei, lai nodrošinātu tēmu pārklājumu un nepieciešamo satura apjomu. Tāpat notikusi īslaicīga satura samazināšana vasaras periodā, negatavojot analītisko rubriku Īstenības izteiksme 15 minūtēs, samazinot Pusdiena saturu apjomu un Labrīt apjomu svētdienās.
Klapkalne norādīja, ka no valdes puses Ziņu dienestam piedāvāti vairāki risinājumu varianti - ne visi kopīgās sarunās ar Latvijas Radio darbiniekiem guva atbalstu.
"Valsts kontrole ir norādījusi, ka sabiedriskā pasūtījuma saturs ir tas, par ko sabiedrība ir samaksājusi, tāpēc tas ir arī jānodrošina pilnā apmērā. Mēs nedrīkstam samazināt saturu ilgtermiņā. Patlaban mēs esam kritiskā stāvoklī, neskatoties uz centieniem uzlabot darbinieku kapacitāti, lai spētu nodrošināt sabiedrisko pasūtījumu," teica Klapkalne.
Savukārt Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Patriks Grīva uzsvēra - esošā situācija, ka patlaban Ziņu dienests strādā ar samazinātu darbinieku skaitu, ir valdes atbildība un tas ir nepieņemami. "Tas ir slikti, ka valde to risina tikai tagad, bet esmu drošs, ka valde ir spērusi nepieciešamos soļus, veidojot dialogu. Ir pagājusi viena nedēļa, tāpēc es nesteigšos ar valdes vērtējumu," sacīja Grīva, piebilstot, ka NEPLP turpinās sarunas ar Latvijas Radio nākamajā pirmdienā.
Pēc viņa teiktā, patlaban NEPLP prioritāte ir panākt, ka Latvijas Radio tiek piešķirts prasītais finansējums.
Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (NA), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai - NEPLP.
Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai gandrīz vienu miljonu eiro 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados. Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020.gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.
Jau vēstīts, ka Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.
Kā liecina Firmas.lv informācija, Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.
Latvijas Radio reģistrēts 1992.gada jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 824 685 eiro. Latvijas Radio vienīgais īpašnieks ir NEPLP.
pievienota 5.rindkopa
Asja
Lai atkāpjas tie, kas saņem 4000,
reptilis