Rūpniecības straujā izaugsme šogad lielā mērā saistīta ar visnotaļ pozitīvo ekonomisko situāciju pasaules ekonomikā. Visās lielākajās pasaules ekonomikas šobrīd vērojamas pozitīvas izaugsmes tendences, starptautiskā tirdzniecība pēc vairāk gadu stagnācijas atkal aug un ekonomikas noskaņojums Eiropā sasniedzis augstāko līmeni kopš 2007. gada. Tas viss veicina pieprasījumu pēc Latvijā precēm un papildus tam arvien aktīvāks kļūst arī vietējais tirgus. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija, augustā rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū audzis par 15,2%, kas atspoguļo gan būvniecības atkopšanos no pērnā gada krīzes, gan kopumā augošos iekšējo pieprasījumu.
Augustā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, visstraujāk augošās bija dažādās metālapstrādes un mašīnbūves nozares. Salīdzinājumā ar pērno gadu augustā auto un auto detaļu ražošana augusi par 49,1%, savukārt gatavo metālizstrādājumu ražošana par 34,9%.
Labas ziņas augustā nāk arī no kokapstrādes, kas pēc nestabiliem pavasara un vasaras mēnešiem atkal ir plusos, augustā ražošanai palielinoties par 10,9%. Tomēr gada nogalē kokapstrādē var būt problēmas ar izejmateriāliem, kas saistīts ar lielajām lietavām pēdējos mēnešos un līdz ar to apgrūtinātu nokļūšanu mežos. Papildus šīm nozarēm arī pārtika ražošana šobrīd atkopjas no iepriekšējo gadu problēmām un augustā pārtikas produktu ražošana augusi par 6,5%, savukārt dzērienu ražošanas pieaugumu par 7,1% vismaz daļēji veicinājusi arī Igaunijas, kā arī Lietuvas patērētāju došanās uz Latviju iegādāties lētākus alkoholiskos dzērienus.
No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, par kurām CSP publicē detalizētāku informāciju, augustā ražošanas apjomi auguši gandrīz visās, nozarēs izņemot cita veida ražošanu, kas vēsturiski ir bijusi ļoti svārstīga un kur augustā ražošanas apjomi kritušies par 2,3%. Jāatzīmē, ka šāda situācija, kad mēneša ietvaros kritums fiksēts tikai vienā nozarē, pēdējos 15 gados Latvijas rūpniecībā nav bijusi.
Īstermiņa indikatori pagaidām neliecina par kādām būtiskām izmaiņām ārējā ekonomiskajā vidē, tādēļ
labus izaugsmes rādītājus rūpniecībā redzēsim arī gada atlikušajos mēnešos un apstrādes rūpniecības izaugsme šogad varētu būt tuvu 10%.
Tik straujš kāpums liek domāt, ka vismaz šobrīd nozarei nav problēmas ar konkurētspēju, jo spējam izmantot ārējo tirgu sniegtās iespējas, taču darbaspēka pieejamība pakāpeniski kļūst par arvien lielāku problēmu. Straujais algu kāpums, relatīvi augstais strādājošo vecums atsevišķās nozarēs un jauno darbinieku trūkums, kā arī strauji augošais pieprasījums būvniecības nozarē, kas draud atkal pārvilināt darbiniekus no rūpniecības, būs nopietns izaicinājums Latvijas ražotājiem un ekonomikai kopumā. Tādēļ uzņēmumiem ar steigu jādomā par investīcijām produktivitātē, lai darīt vairāk ar mazāk cilvēkiem un būtu iespējams nopelnīt straujo algu kāpumu.