Piemēram, apstrīdētā Rīgas pilsētas pašvaldības nolikuma ietvaros katrs deputāts par vienu darba kārtības punktu drīkst uzdot trīs jautājumus. Ja 28 Rīgas opozīcijas deputāti katrs uzdotu trīs jautājumus, tad ziņotājam nāktos atbildēt uz 84 jautājumiem, uzsver LPS.
LPS valde viennozīmīgi arī norādīja, ka katra pašvaldība domes darbu organizē pašvaldības nolikumā un citos iekšējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pašvaldības nolikumu pieņem katras pašvaldības domes deputāti un nosūta zināšanai VARAM, tāpat kā saistošos noteikumus par budžeta pieņemšanu. Tā kā katrā pašvaldībā darba organizācija un procedūras var būt atšķirīgas, tad arī procedūras, kas reglamentē debates un deputātu tiesības uzdot jautājumus, var būt atšķirīgas.
Pašvaldības domes darbu organizē tā, lai efektīvi pieņemtu lēmumus un lai katra frakcija varētu noformulēt savu pozīciju, norāda LPS. Deputātam ir tiesības iegūt informāciju un izteikties par pieņemto lēmumu, lemšanas procesam ir jābūt samērīgam un konstruktīvam. Jautājumu uzdošana un debates nedrīkst būt destruktīvas un kavēt jautājuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu. Pašvaldības deputāts viņam nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai var noskaidrot ne tikai domes sēdē, bet arī jautājuma sagatavošanas laikā, piemēram, komitejās vai ar rakstveida informācijas un dokumentu pieprasījumu.
LPS vērš uzmanību, ka arī Saeimas plenārsēdēs deputātu tiesības izteikties ir ierobežotas, kā arī jautājumu izskatīšana tiek sagatavota Saeimas komisijās, kurās var piedalīties jebkurš deputāts. Pašvaldības nolikumos par paraugu izmanto Saeimā pieņemto kārtību.
Ārpus likuma?
Pašvaldības=korupcija+izšķērdība
Pašvaldības apzog iedzīvotājus