Sanāksmes galvenie jautājumi bija Krievijas agresija pret Ukrainu un ES politika iepretim Ķīnai.
Ārlietu ministrs uzsvēra, ka pēc Krievijas lēmuma par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, nesenās eskalācijas pieauguma un raķešu uzbrukumiem Ukrainas iedzīvotājiem un kritiskajai civilajai infrastruktūrai ES jāturpina visa veida atbalsts Ukrainai un stingrs tālāks spiediens pret Krieviju. "Ukrainai nekavējoties jānodrošina tālākais finanšu un militārais atbalsts. Īpaši nepieciešams steidzami piegādāt pretgaisa aizsardzības ieročus, kā arī šajā ziemā neatliekami vajadzīgo," norādīja ārlietu ministrs.
Tāpat jāturpina stiprināt sankcijas, tai skaitā attiecībā uz vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Ministrs aicināja sākt darbu sankciju devītās kārtas pret Krieviju izstrādei, kā arī turpināt ierobežojošos pasākumus pret Baltkrieviju, kas sniedz atbalstu Krievijai karā Ukrainā.
Ārlietu ministrs aicināja ES kolēģus izveidot īpašu tribunālu, lai varētu saukt pie atbildības Krievijas galveno politisko un militāro vadību par agresijas noziegumu pret Ukrainu. "Tribunāls jāveido tā, lai tas papildinātu un stiprinātu jau esošos juridiskos mehānismus," apliecināja Rinkēvičs.
Sanāksmes laikā ministri vienojās par ES militārā atbalsta misiju Ukrainā, kas veiktu Ukrainas bruņoto spēku apmācības ES dalībvalstu teritorijā.
Diskusijā par Ķīnu ministri apmainījās viedokļiem par to, kā veidot ES attiecības ar Ķīnu šodienas globālo izaicinājumu apstākļos. Ņemot vērā kara Ukrainā un pandēmijā gūtās mācības, ministri bija vienisprātis, ka būtiska ir visu 27 ES valstu vienota politika iepretim Ķīnai. Tāpat ES ir jāpievēršas savas ekonomiskās noturības stiprināšanai.
15.oktobrī ārlietu ministrs piedalījās arī pirmajā augsta līmeņa draugu grupas ambiciozākai ES klimata diplomātijai sanāksmē. Rinkēvičs uzsvēra klimata pārmaiņu nozīmi ES ārējās un drošības politikā esošajos ģeopolitiskajos apstākļos un aicināja pastiprināt ES centienus sadarbībā ar trešajām valstīm klimata pārmaiņu pārvarēšanā.
Augsta līmeņa draugu grupa ambiciozākai ES klimata diplomātijai tapusi pēc Dānijas un Vācijas iniciatīvas. Tās mērķis ir nostiprināt klimata diplomātijas lomu Eiropas Savienības ārējā darbībā.