Viņš sacīja, ka sabiedrībā valda nepareizs viedoklis par izdienas pensiju, jo patiesībā šajā jautājumā neesot nekāda sakara ar pensiju. Tas ir atliktais maksājums, proti, cilvēkam maksā algu, bet, lai noturētu šo cilvēku, tiek piedāvāts, ka nākotnē tiks samaksāts, kas, pēc Reira domām, nav pareizi.
Ministrs uzskata, ka jāmaksā uzreiz, jo nozarēs, kurās ir izdienas pensijas, darbu pamet vecie darbinieki, bet jaunajiem cilvēkiem šāda kārtībā nav pievilcīga. Šim cilvēkam neinteresē, ka kaut kad viņam būs izdienas pensija, viņam interesē adekvāts atalgojums uzreiz, uzsvēra Reirs, piebilstot, ka izdienas pensiju kontekstā būtu jārisina atalgojuma jautājums nozarēs, kur ir izdienas pensijas.
Viens no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšlikumiem par pensiju sistēmu Latvijā bija no jauna iekļaut izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, kas, pēc ministra teiktā, nozīmē pārtraukt šo praksi.
OECD norādīja, ka gandrīz 40% izdienas pensiju saņēmēju ir jaunāki par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu.
Arī Reirs sliecas piekrist šim apgalvojumam, tomēr atzīst, ka Latvijas ministriju un parlamenta vēlmes ir pretrunā ar OECD ieteikumu. "Šeit ir ļoti dažādi viedokļi gan Ministru kabinetā (MK), gan parlamentā, un Labklājības ministrija (LM) nespēj piedāvāt risinājumu, kurš tiktu atbalstīts," norāda ministrs.
Viņš sacīja, ka LM veikusi izpēti par izdienas pensijām. Dažas ministrijas uzskata, ka nekas nav jāmaina, dažas uzskata, ka ir jāmaina, tomēr tās, kuras vēlas sistēmu mainīt, vēlas paplašināt izdienas pensijas saņēmēju loku, nevis likvidēt šo sistēmu. "Zināmā veidā te ir strupceļš, un LM nav redzējuma, kā pārvarēt šo politisko strupceļu. Nav nevienam no lēmumiem nav atbalstošs vairākums, ne MK, ne parlamentā," atzina Reirs.
Jau ziņots, ka OECD izvērtējumā par Latvijas pensiju sistēmu norādīja - būtu no jauna jāiekļauj izdienas pensijas galvenajā pensiju shēmā, jo gandrīz 40% šo pensiju saņēmēju ir jaunākie par 50 gadiem un vairums no viņiem apvieno darbu ar pensiju saņemšanu.
OECD uzskata, ka šādam izņēmumam ir nepietiekams pamatojums.
Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu OECD veica no pērnā gada aprīļa līdz 2018.gada janvārim. Tā mērķis bija izanalizēt Latvijas pensiju sistēmu, tai skaitā valsts obligāto nefondēto pensiju shēmu (1.līmenis), valsts fondēto pensiju shēmu (2.līmenis), kā arī privāto brīvprātīgo pensiju shēmu (3.līmenis), īpašu uzmanību pievēršot pensiju sistēmas finanšu ilgtspējai un pensiju atvietojamības jautājumiem.
Dzīvnieku ferma