Rinkēvičs: Latvijai aizsardzībai jāvelta vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta

Pēc ministra stāstītā, NATO samita pirmā sesija, kurā valstu līderi diskutēja par alianses dalībvalstu jaunu aizsardzības spēju attīstīšanu, noritēja pozitīvi un konstruktīvi, jo tika apstiprināti visi iepriekš sagatavotie lēmumi, kas ir svarīgi Baltijas valstu aizsardzībai.

Rinkēvičs stāstīja, ka diskusijas par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzībai noritējušas nopietni, bet "slēgtā telpā diskusijas drāmas elements nebija tik nopietni jūtams kā publiskajā telpā".

"Ar šo samitu diskusijas par aizsardzības budžetu nebeigsies. Ir skaidrs, ka Latvijai neizbēgami būs jāpalielina aizsardzības finansējums, kas patlaban ir 2% no IKP. Nepieciešamas lielākas investīcijas, lai nodrošinātu NATO un Eiropas Savienības (ES) spēju stiprināšanu. Visi šie jautājumi ir Latvijas drošības interesēs," uzsvēra ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka viņš vairākkārt ir brīdinājis par nepieciešamību palielināt finansējumu Latvijas aizsardzībai, tomēr politiskas diskusijas vēl nav notikušas.

"Noteikti kāds apgalvos, ka grāmatvediski esam izpildījuši savu apņemšanos, tāpēc tagad būtu jādomā par finansējuma novirzīšanu citām jomām. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kur atbildība par savu drošību ir jāuzņemas pašiem," pauda Rinkēvičs.

Viņaprāt, diskusijas par Latvijas aizsardzības budžeta palielināšanu būtu jāsāk, lemjot jau par nākamā gada valsts budžetu, bet tas nenozīmējot, ka aizsardzības budžets būtu jāpalielina jau tuvākajos divos gados.

"Šis ir vēlēšanu gads, kad dzirdēsim daudz solījumu un arī kritikas, bet aizsardzības budžeta palielināšana ir nopietns jautājums. Ja 2015.gadā mēs nebūtu pieņēmuši lēmumu sasniegt aizsardzības budžetu 2% no IKP jau 2018.gadā, bet tikai 2020.gadā, Latvija patlaban notiekošajā NATO samitā nejustos tik labi," piebilda ārlietu ministrs.

Jau ziņots, ka trešdien Briselē sākās NATO samits, kur galvenā uzmanība tiek pievērsta piecām jomām, tostarp draudu atturēšanai, attiecībām ar Eiropas Savienību (ES) un Krieviju.

NATO samits notiek laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Samitā no Latvijas piedalās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu ministrs Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.