Vēja enerģija spēj sadzīvot ar citām

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs redzam Skandināvijā, kur vējš jau veido būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts. Skandināvija un arī citi reģioni spēj sekmīgi integrēt jaudu, kam oponenti bieži vien pārmet nepatstāvību. 

Ja skatāmies uz Latviju, tad pašlaik uzstādītās vēja turbīnas nav tik jaudīgas kā Skandināvijā. Tādēļ daudziem var rasties jautājums, vai jauda, kādu varētu saražot vēja enerģija, ja tiktu uzbūvēti vēja parki, kas pielīdzināmi Skandināvijas jaudai, spētu funkcionēt kopā ar jau esošajiem enerģijas veidiem vienotā tīklā. Mūsu tīkls jau ir pietiekami jaudīgs un labi savienots ar citām Eiropas valstīm, no kurām mēs jau šobrīd importējam vēja enerģiju un uz kurām, palielinot vēja enerģijas ražošanu Latvijā, mēs varētu eksportēt savu vēja elektroenerģijas pārpalikumu. Turklāt vēja elektrostaciju ienākšana mūsu reģionā nenotiek tik strauji, lai varētu runāt par lieliem satricinājumiem pārējiem elektrības ražošanas avotiem. Piemēram, Lietuvā un Igaunijā, kur vēja elektrostacijas ir vairāk attīstījušās, vēja enerģijas jaudas ir veiksmīgi iekļāvušās energosistēmā vairāku gadu laikā. 

Ja uztraucamies par pārāk lielu jaudas daudzumu, kādu varētu saražot vēja parki Latvijā, jāsaprot, ka vēja enerģijas jaudas ir regulējamas – ja vēja ir pārāk daudz, vēja turbīnu jaudas var tikt samazinātas vai pat apturētas uz kādu laiku. Tāpat strauji attīstās elektroenerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību vēja enerģiju lētajā cenu periodā uzkrāj, lai izmantotu tad, kad cenas ir augstākas. Ja runājam par nepieciešamību šo jaudu aizvietot brīžos, kad vēja nav, tad, protams, šāda nepieciešamība energosistēmā saglabājas, – tāpat kā lielākajai daļai no elektroenerģijas ražošanas avotiem. Ņemot vērā to, ka Baltijā jau šobrīd ir vērojams būtisks elektroenerģijas deficīts, spēcīga infrastruktūra ir un arī nākotnē būs būtisks reģiona energoapgādes stabilitātes aspekts neatkarīgi no tā, vai reģionā tiks attīstītas jaunas ražošanas jaudas, ieskaitot vēja enerģiju. 
Teikt, ka viens no elektroenerģijas avotiem ir kādā veidā īpaši izceļams, ir nepamatoti – vējš nav unikāls un savā darbībā neatšķiras no citiem energoresursiem.