"Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir, ka Krievija patiesībā cenšas kaut kādā ziņā panākt šī kara iesaldēšanu vismaz uz īsu laiku, lai viņi var pārgrupēties, salabot, atgūties un tad nākamajā pavasarī izvērst lielāku ofensīvu," britu laikraksta "Financial Times" rīkotā pasākumā sacīja alianses vadītājs.
NATO dalībvalstis turpina bezprecedenta bruņojuma piegādes un atbalsta sniegšanu Ukrainai, neraugoties uz bažām, ka konflikta dēļ izsīkst Rietumu arsenāli, sacīja Stoltenbergs.
"Tikpat svarīgi kā jaunu sistēmu piegādāšana, ir nodrošināt, ka sistēmas vai ieroči, ko mēs jau esam piegādājuši, tiešām darbojas un strādā efektīvi," sacīja NATO ģenerālsekretārs. "Tas no zīmē, ka viņiem ir vajadzīgs daudz munīcijas, rezerves daļu un arī tehniskā apkope."
Stoltenbergs norādīja, ka viņam nav plašākas informācijas par dziļi Krievijas iekšienē notikušajiem uzbrukumiem militārajiem lidlaukiem.
Kā uzsvēra Stoltenbergs, fundamentālā lieta ir, ka Ukraina cīnās, lai aizsargātu sevi pret Maskavu, kas bombardē civilo infrastruktūru, lai cilvēkus ziemas apstākļos turētu aukstumā un bez elektrības.
"Ukrainai ir tiesības sevi aizsargāt pret šiem uzbrukumiem," viņš sacīja.
Kā norādīja alianses vadītājs, šobrīd vēl nav tāda situācija, lai varētu runāt par konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, "jo Krievija neizrāda nekādas pazīmes tam, lai iesaistītos sarunās, kurās būtu respektēta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte".