Vēl aptuveni pirms trim gadu desmitiem Zviedrija tika uzskatīta par vienu no Eiropas drošākajām valstīm. Tagad nepaiet ne pāris dienu bez vēstīm par apšaudēm un sprādzieniem no šīs valsts, kur savus rēķinus kārto noziedzīgas bandas. Beidzamajos desmit gados tās savairojušās kā sēnes pēc lietus, un viņu karā cieš arī likumpaklausīgie pilsoņi, kuri nepareizā laikā atradušies nepareizā vietā.
Ukrainas bruņotie spēki 6. augustā sāka Krievijai negaidītu militāro operāciju tās
teritorijā – Kurskas apgabalā –, spējā triecienā ieņemot tās pierobežas rajonus. Šī
operācija tiek uzskatīta par labi izplānotu un īstenotu, tomēr tagad dienaskārtībā ir
parādījušies jau citi jautājumi – par operācijas mērķiem un tās ietekmi uz situāciju
frontē, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā ilgākā laika posmā.
Ne tikai kļūšana par Eiropas Savienības padomes prezidējošo valsti, bet virkne citu valstu kritiski vērtētu lēmumu likuši Ungārijai un tās premjera Viktora Orbāna vārdam pastāvīgi nokļūt starptautisko ziņu virsrakstos. Ko īsti viņš vēlas panākt?
Nule notikusī ieslodzīto apmaiņa starp ASV, Krieviju un vēl citām valstīm tiek saukta par vērienīgāko kopš aukstā kara laikiem. Kas bija galvenie tās organizētāji, kā to izdevās panākt, un kurai no pusēm tā uzskatāma par uzvaru?