Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Otrdiena, 7. aprīlis
Helmuts, Zina, Zinaīda

Pasaule

Maskavas jaunā seja © DIENA(19)

Krievijas galvaspilsēta piedzīvo ievērojamas vizuālas pārmaiņas, kuru īstenošanai ir iztērēti milzīgi līdzekļi. Vairākums maskaviešu priecājas par metropoles uzskaistināšanu, bet pretinieki uzskata, ka Maskava ir neglābjami zaudējusi daļu savas identitātes.

Kurca jaunā Austrija © DIENA(5)

Tikai 31 gadu vecais Sebastiāns Kurcs ir sācis Austrijas nākamās valdības veidošanu. Ja viņam tas izdosies, tad vienmēr elegantos uzvalkos tērptais un perfekti safrizētais politiķis kļūs par pasaulē jaunāko valdības vadītāju un pirmo kādas Eiropas valsts līderi, kas pārstāv tā dēvēto millennials paaudzi (cilvēki, kas dzimuši laikā no 1980. līdz 2000. gadam). "Es vēlos jaunu politisko kultūru, jaunu politisko stilu. Es vēlos valdību, kurai ir drosme un apņēmība īstenot reālas pārmaiņas Austrijā," pēc savas nominēšanas kanclera amatam sacīja Kurcs, kura vadītā konservatīvā Tautas partija (ÖVP) uzvarēja šomēnes notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās. Neraugoties uz savu jaunību, harismātiskais Kurcs spēja uzrunāt konservatīvākos austriešus.

Triju izcilnieku superkomanda © DIENA

Nobela prēmiju katrā zinātnes nozarē var saņemt tikai trīs pētnieki, taču mūsdienās pie katra nozīmīga atklājuma strādā desmitiem un pat simtiem gaišu prātu,

Eiropas mafijas savienība © DIENA(13)

Kamēr Eiropa izvērsusi cīņu pret terorismu, tikmēr organizētās noziedzības grupējumi gandrīz netraucēti varējuši paplašināt savus "biznesus", radot milzīgu kaitējumu ekonomikai un sabiedrībai.

Orbāna bubulis Soross © DIENA(23)

Ungārijas iedzīvotāji drīzumā savās pastkastēs saņems anketas, ar kuru palīdzību valdība vēlas noskaidrot ungāru viedokli par tā dēvēto Sorosa plānu. Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ir pārliecināts, ka Eiropas Savienība (ES) ar Ungārijā dzimušā amerikāņu miljardiera Džordža Sorosa atbalstu vēlas pārplūdināt Eiropu ar miljoniem nelegālo imigrantu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem.

Nutellas aparteīds © DIENA(13)

Austrumeiropas valstis pievērsušas uzmanību atšķirīgai vienādu zīmolu pārtikas kvalitātei Eiropas Savienības vecajās un jaunajās dalībvalstīs. Eiropas Komisija pieteikusi karu šādai ražotāju praksei.

Kodolvalstu klubs © DIENA(5)

Lai arī jau sen pagājušas tā dēvētā aukstā kara saspringtākās dienas, kad naidīgo lielvalstu – ASV un PSRS – rīcībā atradās kopumā līdz pat 70 tūkstošiem kodolgalviņu, tieši ASV un PSRS mantinieces Krievijas kodolarsenāli joprojām veido 93% no visas pasaules kodolieročiem.

Ardievu, Spānija? © DIENA(37)

Neraugoties uz Spānijas valdības brīdinājumiem to nepieļaut, Katalonijas līderi ir gatavi aizvadīt ilgi gatavoto neatkarības referendumu. Kas notiks pēc 1. oktobrī plānotā balsojuma, gan nav skaidrs.

Rožu Miša bez pilsonības © DIENA(10)

Pirms četrpadsmit gadiem vairāki desmiti protestētāju, bruņojušies ar sarkanām rozēm, iebrāzās Gruzijas parlamentā un pārtrauca Valsts prezidenta Eduarda Ševarnadzes runu. Bijušais Padomju Savienības ārlietu ministrs Kaukāza republiku bija vadījis gandrīz visu laiku kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Viņa prezidentūras gados Gruzija bija kļuvusi par vienu no korumpētākajām valstīm pasaulē. Tautā ilgi rūgusī neapmierinātība ar Ševarnadzi pārauga plašos protestos pēc 2003. gada novembrī notikušajām negodīgajām parlamenta vēlēšanām.

Trampa nacionālisti © DIENA(19)

Trauksmainie notikumi, kas pirms dažām nedēļām norisinājās savulaik par vislaimīgāko ASV pilsētu atzītajā Šarlotsvilā, atsedza nepatīkamu patiesību – astoņus gadus pēc pirmā melnādainā Savienoto Valstu prezidenta stāšanās amatā daļa amerikāņu joprojām ir svēti pārliecināti, ka viņu valstī saimnieki ir cilvēki ar baltu ādas krāsu.

Kačiņska atmaksa Vācijai © DIENA(15)

Nepilnu divu gadu laikā, kopš Polijā pie varas ir atgriezusies nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), Varšavas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un tās ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju ir nonākušas kritiski zemā punktā. PiS valdības īstenotās pretrunīgās tieslietu reformas un mēģinājumi ierobežot mediju brīvību, kā arī atteikšanās pildīt ES dalībvalstu apstiprināto patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu negatīvi vērtēta Briselē un Berlīnē. ES pret Poliju ir sākusi vairākas pārkāpuma procedūras, kas draud ar nopietnām sankcijām.

Nestandarta prezidents © DIENA(2)

Mākslinieks, cīņas sporta meistars, uzņēmējs un viens no Mongolijas bagātākajiem cilvēkiem Hatmaagijns Batulga šīs valsts prezidenta amatā stājies samērā klusi, lai gan ir neordinārs un pretrunīgi vērtēts politiķis, kurš var būtiski mainīt Mongolijas turpmāko likteni.

Sadalītā Afrodītes sala © DIENA

Atkal bez panākumiem noslēgušās Šveicē organizētās sarunas par Kipras apvienošanu. Lai gan iemeslu pozitīvam rezultātam netrūkst, domstarpības starp abām salas daļām joprojām ir spēcīgākas – to pamatā ir senas etniskas grieķu un turku domstarpības.

Katara "ielenkumā" © DIENA

Vairākas arābu valstis jau trešo nedēļu īsteno ekonomisko blokādi pret nelielo Persijas līča karalisti, kuru apsūdz terorisma atbalstīšanā un reģiona destabilizēšanā. Lielākie cietēji ir izolācijā nonākušās Kataras iedzīvotāji.

Venecuēla haosa varā © DIENA(6)

Dziļa politiskā un ekonomiskā krīze Venecuēlā izraisījusi vardarbīgus protestus, kas turpinās jau divus mēnešus. pagaidām nav nekādu pazīmju, ka situācija varētu stabilizēties.

Kremļa hakeri zaudē, bet nepadodas © DIENA(24)

Ar Krievijas izlūkdienestiem saistītiem hakeriem neizdevās novērst Emanuela Makrona uzvaru Francijas prezidenta vēlēšanās, taču var droši paredzēt, ka viņi turpinās kiberuzbrukumus, lai iedragātu demokrātiskos procesus rietumvalstīs.

Demokrātijas drupinātāji © DIENA(34)

Savulaik brīvību alkstošo pilsoņu pretestība totalitārajiem režīmiem padomju republikās Centrāleiropā un Austrumeiropā sevišķi redzami izpaudās Polijā un Ungārijā. Ungāri jau 1956. gadā drosmīgi mēģināja izrauties no padomju diktatūras sakām, bet poļu strādnieku kustība Solidaritāte astoņdesmitajos gados deva nozīmīgu ieguldījumu, lai kristu dzelzs priekškars, kas pēc Otrā pasaules kara sadalīja Eiropu. Kad tas beidzot notika, Ungārija un Polija bija vienas no sekmīgākajām, veicot demokrātiskas reformas un iekļaujoties Rietumu sabiedrībā, – abas ir Eiropas Savienības (ES) un NATO locekles.

Britu un ES lēciens nezināmajā(5)

Lielbritānija iekustinājusi procedūru valsts aiziešanai no Eiropas Savienības. Šķiršanās sarunām jānoslēdzas pēc diviem gadiem, taču nav pārliecības, ka Brisele un Londona spēs vienoties par daudzajiem jautājumiem, kuros katrai pusei ir savas intereses