Pasaule / Diena / Pasaule / Diena

Bērna atkāpšanās un impērijas beigas © DIENA

Pirms 110 gadiem no troņa atteicās pēdējais Ķīnas imperators Sjuaņtuns – ja precīzāk, viņa vietā atkāpšanos parakstīja reģenti, jo valdniekam tikai pavisam nesen bija apritējuši seši gadi.

Olimpiskā politika © DIENA

Vairāku rietumvalstu izsludinātais Pekinas ziemas olimpisko spēļu diplomātiskais boikots neietekmē spēļu norisi, taču rada politiskus draudus turpmāko spēļu mierīgai aizvadīšanai. Tāpat tas ir iemesls atcerēties, kā politiskās kaislības ietekmējušas iepriekšējo olimpiāžu norisi, tajā skaitā daudzu valstu sportistu iespējas piedalīties tajās.

Muzejs ne tikai augstmaņiem © DIENA

Pirms 170 gadiem Krievijas toreizējā galvaspilsētā Sanktpēterburgā durvis apmeklētājiem vēra Ermitāža – muzejs, kas mūsdienās ir starp pasaulē slavenākajiem un var lepoties ar iespaidīgu mākslas darbu kolekciju.

Ukrainas kara varbūtību teorija © DIENA

Šobrīd visas pasaules uzmanības centrā nonākusi Ukraina. Rietumvalstis ar ASV priekšgalā brīdina, ka kuru katru brīdi gaidāms Krievijas bruņoto spēku iebrukums šajā valstī. Maskava to kategoriski noliedz, bet patiesība, visticamāk, atrodas kaut kur pa vidu starp abiem šiem apgalvojumiem.

Cīņas ieroči pret enerģētisko krīzi © DIENA

Reaģējot uz kontinenta lielāko daļu pārņēmušo enerģētisko krīzi – nesamērīgi augstajām energoresursu un elektrības cenām –, Eiropas valstis cenšas atbalstīt savus iedzīvotājus un pirmām kārtām jau to trūcīgāko daļu. Risinājumi ir visdažādākie: no konkrētiem pabalstiem atsevišķām iedzīvotāju grupām līdz nodokļu atvieglojumiem un tarifu griestiem.

Karaliskie likumpārkāpēji © DIENA

Lielbritānijas karalienes Elizabetes II dēla Endrū izstumšana no britu karaliskās ģimenes, cenšoties mazināt ar princi saistītā seksa skandāla sekas, liek atcerēties, ka arī karaliskas izcelsmes personas ne tuvu nav bezgrēcīgas. Tās bijušas iesaistītas arī atklāti kriminālos nodarījumos, visbiežāk gan saņemot par tiem gluži simboliskus sodus.

Pēdējais no Japānas armijas Guamā © DIENA

Pirms 50 gadiem divi Guamas salas iedzīvotāji sagūstīja Japānas armijas kaprāli Soiči Jokoi, kurš kopš Otrā pasaules kara laikiem bija slēpies džungļos, cenšoties vien izdzīvot un par cīņas turpināšanu pat nedomājot.

Zem viena kroņa © DIENA

Pirms 315 gadiem Skotijas parlaments pēc ilgiem strīdiem ratificēja līgumu par apvienošanos ar Angliju. Jau pēc pāris mēnešiem, kad ratifikācija bez problēmām notika Anglijas parlamentā, izveidojās Lielbritānijas Apvienotā Karaliste.

Kazahstānas mainīgais miers © DIENA

Nozīmīgākajā no bijušās PSRS Centrālāzijas valstīm vispirms miermīlīgu protestu, bet pēc tam jau asiņainu nemieru aizsegā varu zaudēja valsts ilggadējā līdera Nursultana Nazarbajeva klans un savas ģeopolitiskās pozīcijas ievērojami nostiprinājusi Krievija. Kā un kādēļ tas kļuva iespējams?

Kapteinis, kurš nogremdēja kruīzu kuģi © DIENA

Pirms 10 gadiem kapteiņa Frančesko Sketīno bravūrības un nemākulības dēļ pie Itālijas krastiem nogrima kruīzu kuģis Costa Concordia, un bojā gāja 32 cilvēki. Sketīno pašlaik izcieš 16 gadu cietumsodu, bet katastrofa kompānijai Costa Crociere izmaksājusi vairāk nekā 1,75 miljardus eiro.

No principiem līdz sazvērestības teorijām © DIENA

Par antivakseriem iedēvētie vakcinēšanās pret Covid-19 pretinieki parasti tiek pozicionēti kā dažādu sazvērestības teoriju piekritēji un mazizglītoti ļautiņi, kuri pretnostata sevi sabiedrībai, atsakoties izpildīt pienākumu pret to un pakļaujot nāvējošam riskam ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus un visus apkārtējos. Tomēr pilnīgas kopainas par to, kādēļ cilvēki atsakās no vakcīnām, joprojām nav,

Padomju impērijas dzīvās ēnas © DIENA

Nupat apritēja 30. gadadiena, kopš oficiāli beidza pastāvēt viena no divām aukstā kara perioda superlielvarām – PSRS. Padomju impērijas krahs radīja arī iespaidīga mēroga ģeopolitiskās turbulences, kuras jūtamas vēl šodien, tostarp arī tāpēc, ka neatrisināta palikusi ne viena vien PSRS sabrukuma radītā problēma.

Tas notika Vecgada vakarā © DIENA

Tuvojoties Vecgada vakaram, SestDiena atskatās uz dažiem interesantiem 31. decembra notikumiem.

Lietuvas Dāvids pret Ķīnas Goliātu © DIENA

Lietuvas ārpolitiskā kursa pārmaiņu dēļ dramatiski pasliktinājušās Viļņas un Pekinas attiecības, bet vēl Lietuvai draud arī domstarpību padziļināšanās ar Krieviju. Kur meklējami konfliktu cēloņi, un kādi ir iespējamie nākotnes scenāriji?

Londonas Augstās tiesas pieņemtais lēmums atļaut interneta vietnes WikiLeaks dibinātāja, šobrīd Lielbritānijā apcietinājumā esošā Džūljena Asānža, izdošanu ASV atkal licis uzvirmot kaislībām par to, kas tad īsti ir Asānžs – mūsdienu dons Kihots, kas iesaistījies cīņā ar ASV vējdzirnavām, vai politiski motivēts kibernoziedznieks, kurš jāsauc taisnās un bargās ASV tiesas priekšā?

Pirms 50 gadiem grupiņa gados jaunu un enerģiski noskaņotu franču ārstu un žurnālistu nodibināja organizāciju Ārsti bez robežām. Mūsdienās tā ir viena no pazīstamākajām starptautiskajām organizācijām, kas sniedz medicīnisko un humāno palīdzību gan militāros konfliktos, gan dabas katastrofās cietušajiem un iesaistījusies arī vakcinācijas un ūdens attīrīšanas programmās tā sauktajās trešās pasaules valstīs.

Nule par aiziešanu no politikas paziņojis viens no pēdējo gadu pašiem daudzsološākajiem jaunās paaudzes politiķiem Eiropā – Austrijas ekskanclers Sebastiāns Kurcs. Par iemeslu šādam lēmumam kļuva vairāki savdabīgi skandāli, kuri pēdējos gados tricina Austrijas iekšpolitiku.

Pirms 110 gadiem norvēģu polārpētnieka Rūalla Āmunnsena (saukta arī par Roaldu Amundsenu) ekspedīcija pirmā sasniedza Dienvidpolu. Pēc dažām nedēļām līdz polam nokļuva arī britu kapteiņa Roberta Falkona Skota vīri, un grūti iztēloties, kādu vilšanos viņi piedzīvoja, ieraugot, ka tur jau plīvo Norvēģijas karogs. Atceļā visi Skota ekspedīcijas dalībnieki gāja bojā.

Sastopoties ar digitalizācijas izaicinājumiem, leģendārā Ginesa pasaules rekordu grāmata mainījusi biznesa modeli un tagad palīdz ikvienam maksātājam palikt vēsturē ar kādu vēsturisku sasniegumu.

Pirms 65 gadiem Kubas piekrasti sasniedza motorjahta Granma ar vairāk nekā 80 kubiešu nemierniekiem. Lai gan revolūcijas otrais posms sākās diezgan neveiksmīgi, tā 1959. gada janvārī vainagojās ar Fidela Kastro nākšanu pie varas.

Šodien

Pasaule