Eksponātus muzejam 1764. gadā sāka vākt toreizējā Krievijas cariene Katrīna Lielā, taču gadu desmitiem ilgi tos apbrīnot bija iespējams tikai uz valdnieces rezidenci aicinātajiem viesiem. 1825. gadā par Krievijas caru kļuva Nikolajs I, kurš nolēma pēc citu Eiropas valstu parauga ierīkot plašu muzeju, kurā savāktos mākslas darbus varētu aplūkot jebkurš, kas ieradies Sanktpēterburgā, raksta žurnāls Ogoņok. 1852. gada 5. februārī (pēc kalendāra jaunā stila, uz ko Krievija pārgāja 1918. gadā, tas gan būtu 17. februāris) nesen uzbūvētajā Jaunās Ermitāžas ēkā notika krāšņa muzeja atklāšanas balle. Mūsdienās Ermitāža izpletusies pa sešu ēku kompleksu, taču pat ar šādu platību nepietiek, lai vienlaikus apmeklētājiem izrādītu kaut nelielu daļu no plašās kolekcijas, kurā ir vairāk nekā trīs miljoni eksponātu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4. - 10. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!