Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Smidzinošs lietus
Sestdiena, 4. aprīlis
Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

Pieredze

Neiespējamās gleznas © DIENA

Gleznotāju Birutu Delli (1944– 2025) 1996. gada 4. aprīļa SestDienas salonā intervēja Inese Kalveite, cita starpā vaicādama arī, kad bilde ir gatava.

Bulkai jauns kaimiņš © DIENA

Kādas vietas var palikt stabilā atmiņā ar to raksturošanai varbūt nebūtisku, tak spilgtu ainu. Tā man Pārdaugavā pirmais, ko atceros, iedomājot Liepājas ielas Maximu, ir nevis paši Maximas plaukti, nedz arī veikala kaimiņienes – kafejnīcas un ceptuves Bulka – garšīgais piedāvājums, bet kāds auksts ziemas rīts. Patiešām auksts, mīnus 12 grādu.

Priecīgs pārsteigums © DIENA

Šoreiz sanāca tā, ka satikāmies un sākām domāt, uz kuru krogu iet, nebija mums nekāda gatava konkrēta plāna, kurā iestādījumā būtu jāielūkojas pirmoreiz vai kur jāatgriežas, ja iepriekšējā reizē paticis (vai arī nācies vilties, bet palikusi sajūta, ka krogam ir izaugsmes potenciāls, tātad vilšanos var norakstīt uz sākuma grūtībām un vajadzētu pārliecināties, vai tā tiešām ir).

Gaiši nospiedumi © DIENA

Kristīne Jučkoviča nav debitante literatūrā – pirms diviem gadiem iznāca viņas romāns Nesaki ne jā, ne nē, kuru diemžēl biju palaidusi garām, jo pēc stāstu krājuma Viņa nāk var spriest, ka rakstītājas balss ir nobriedusi un zina, ko dara.

Peipusa mode Latvijā © DIENA

Tajos tālajos laikos pirms 30 gadiem, kad iešana uz ledus pavasarī bija katra makšķernieka izvēle un atbildība, nevis pašvaldības noteikts aizliegums, SestDiena 1996. gada 23. martā atskatījās uz saviem marta lomiem Peipusa ezerā.

Karaliskā zoss gruzīnu gaumē © DIENA

Modernās tehnoloģijas laupījušas mums vietas atraduma prieku, kad tikai ar atmiņas un pa ceļam uzrunāto padomdevēju palīdzību pēc lielākas vai mazākas maldīšanās tomēr atrodi ceļu uz meklēto vietu lielākā vai mazākā nekurienē.

Apkrāptie noguldītāji paši vainīgi © DIENA

Uzņēmējdarbībā ir iespējami divi varianti – vai nu vinnēt, vai zaudēt, 1996. gada 9. marta SestDienā viņa portretētājam Edgaram Galzonam skaidroja bēdīgu galu ņēmušās, bet tobrīd vēl tikai savu problēmu sākumā esošās akciju sabiedrības,«visu problēmu atrisinātājas» Auseklītis dibinātājs un šefs Valdis Krisbergs (1944–2018).

Vjetnama arvien tuvāk © DIENA

Šodien Vjetnama ir iecienīts ceļojumu mērķis un būtu vēl iecienītāks, ja nebūtu diezgan patāls biežākai braukšanai. Protams, ja tur, kā savulaik Filipīnās, tiktu rīkots basketbola pasaules čempionāts un Latvijas izlase tajā būtu tikusi, puse Latvijas būtu Vjetnamā un fani cits citam dotu dažādus gastronomiskus zvērestus un solījumus, piemēram, «ja Latvija vēlreiz uzvarēs Franciju, es došos uz vjetnamiešu tirgu un apēdīšu ceptu vardi», «ja Lietuvu, tad grilētu žurku», «ja Vāciju, tad esmu gatavs suni apēst», un visbeidzot, ja Ameriku, tad pat sikspārni, lai visa pasaule zina, cik latvieši tagad ir bīstami.

Ar labsirdīgu smīnu © DIENA

Ilgi, ilgi gaidīju šo krājumu, kopš pirmoreiz pamanīju tā izziņošanu apgāda Neputns sadaļā Tapšanā. Šķiet, tas tur stāvēja mūžību un vēl vienu dienu, un vēl, un vēl – tik liela bija mana nepacietība ieraudzīt savām acīm Vērdiņa septīto krājumu pieaugušajiem (bērniem sarakstīti četri).

Par zaudēto un neatgūstamo © DIENA

Grāmata, kas pēc apraksta solījās būt diezgan jestrs psiholoģiskais krimiķītis, man izvērsās par skaudru jaunības atmiņu pilnu, smeldzīgu gabalu par zaudētajiem gadiem, par neatgūstamajām noskaņām un izplēnējušām kaislībām.

Brasējam pie Maijas! © DIENA

Nometņu iela Pārdaugavā līdz ar savu pieteku Meža ielu jau labu laiku ir no tām Rīgas ielām, kurās ceļinieks badā var nomirt tikai tad, ja nespēs izšķirties, kurā no daudzajiem krogiem doties iekšā.

Spriedze, mīlestība un visādas dīvainības © DIENA

Nu ko, kārtējā nedēļa pagājusi, un ir laiks atslodzei. Šoreiz nepiedāvāšu nopietnu grāmatu ilgai domāšanai un refleksijai – te būs smuks randiņu trillerītis no autores, kura reiz uzrakstījusi patiešām neparastu un aizraujošu spriedzes romānu Mājkalpotāja.

Cukurs un pipari © DIENA

Dace Rukšāne savu vārdu ir turējusi. 2020. gada janvārī, brīdi pirms pandēmijas, iznāca rakstnieces «smaržu cikla» pirmais romāns Krieva āda. Par dzīvi Hruščova laika Liepājā un divu sieviešu – Emīlijas un Meldras – likteņiem, kad māte okupētajā Liepājā fatāli iemīl krievu. (2023. gadā Liepājas teātrī romānu skatuves valodā iedzīvināja Inga Krasovska.) Sekoja Džikī (2023), Lu-lū un Eņģelis (2024) un šobrīd gan jau visi interesenti ir aprijuši jaunāko, noslēdzošo romānu Sarkanais un melnais, un baltais, jo serialitātes intriga no romāna uz romānu bija iemesta spēcīga.

Latviskums jūgendgalā © DIENA

Cilvēkam zināmā vecumā iznāk aizdomāties par lietām, kuras varētu notikt, bet viņš tās droši vien nepieredzēs, nedabūs un tamlīdzīgi. Tādas domas var uznākt arī jaunībā, tad gan lielākoties kādu mīlas kreņķu dēļ, kad liekas, ka nekad vairs vai arī vispār nekad nesatiksi otru mīlošu sirdi, meiteni utt., bet līdzīgas domas var izraisīt arī naudas trūkums, citi nepiepildāmi sapņi vai šaubas par iespēju atrast dzīves jēgu vispār.

Paēd un nozvani © DIENA

Savulaik Jaungadu izdomāja, lai ikvienam būtu stabils punkts dažādu apņemšanos aizsākšanai. Lai gan ir teikts «ja gribi sasmīdināt Dievu, izstāsti viņam savus plānus», Dieva esamību neviens vēl nav zinātniski pierādījis, pat sociālantropologi ne, kur nu vēl īstie antropologi.

Viens garšīgs jods © DIENA

Šajā dīvainajā decembrī, kad temperatūra dienā ir kā dažugad Jāņos un pa ielām staigā nevis sētnieki ar sniega lāpstām, bet lapu pūtēji, Pelnrušķītes centībā mēģinādami atdalīt dubļus no slapjajām lapām, sirds tā vien raujas traukties prom no Rīgas.

Pēc desām uz Jelgavkrastiem © DIENA

Bez desām var palikt, šoruden vērojot, kā birokrātu partija cīnās pret birokrātiju! Šo cīņu droši var pēc ūdens tecēšanas un uguns degšanas minēt kā trešo lietu, ko iespējams vērot bezgalīgi ilgi. Un, kad nu tu esi palicis bez desām, jādodas meklēt, kur tās desas ir. Šajā ziņā ir viens krogs, kas pirmais nāk prātā katram, kas tur reiz bijis un ieturējies, – Sidrabiņi Rīgas – Tallinas ceļa malā, iepretim Liepupes kapiem. Tur tās desas jāmeklē.

Suši stūris Nr. 1 © DIENA

Dažnedažādi eksotiski restorāni pie mums nav spējuši izdzīvot necik ilgāk par viendienītēm. Kā mongoļu restorāns Sky & More mājā, par kuru pat nevar likt galvu ķīlā, vai tas vispār nonāca līdz atvēršanai vai palika tikai pieteikuma līmenī kā dažs libāniešu restorāns vai kā Polinēzijas ēdienu pieteikums ēkā aiz Kalnciema tilta ar ziloni iekšā; arī nemaz ne tik eksotiskas tautas kā lietuviešu restorāna Rīgā vai nu vairs nav, vai arī tas ir tā nomaskējies, ka dzīvības zīmes izrādītu tikai tad, ja kāds nakts vidū nostātos Rīgas centrā un iebļautos, ka Palanga patiesībā ir latviešu pilsēta un lietuviešiem vajadzētu būt mums mūžīgi pateicīgiem par to un prasties kaunu, nevis uzturēt jūras robežstrīdu.

Ceļā pie ziemeļmeitas © DIENA

Cilvēks, kura jaunība pagājusi latviešu padomju literatūras valgos, izdzirdot, ka kāds krogs nosaucies Vanadziņš, var nodomāt, ka te klients – kā Viļa Lāča mazais Vanadziņš tēvu – gaida savu pasūtījumu un nevar vien sagaidīt.

Vieglums kā priekškars © DIENA

Lelde Jauja ir romānu Vīrs, bērni un pieci randiņi un Pārēšanās ābece autore. Viņas stāsti un lugas publicēti dažādos periodikas izdevumos, bet šoreiz viņa nāk pie sava lasītāja ar dramaturģiski pārdomātu stāstu krājumu, kurā autore aplūko pasauli no, manuprāt, vēlo trīsdesmit, četrdesmit, varbūt pašu agrāko piecdesmit gadu veco sieviešu skatpunkta.

Baltijas kino brīzes © DIENA

Ritot pirmajām 12. Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) dienām un tām turpinoties gan Rīgā, gan Daugavpilī vēl līdz 26. oktobrim, īpaši iesaku pievērst uzmanību tam, kā Latvijas kino ierakstās, sabalsojas un, iespējams – to katrs noteiks pats –, kontrastē Baltijas un Ziemeļeiropas telpā. Festivālu atklāja Laura un Raita Ābeļu animācijas pilnmetrāža Dieva suns (2025), satīriska versija par vilkaču prāvu – vilkača Tīsa lietu. Tā ļauj ieraudzīt, ka pieaugušo animācija, kas pasaulē ir uzplaukusi pēdējā desmitgadē, ir konkurētspējīga, bravūras un atbrīvotības pilna arī Baltijā.

Veģetārā Cēsu mala © DIENA

Rudens tagad Rīgā nozīmē lielākas un mazākas jaudas lapu pūtēju trokšņošanu, kas mitējas tikai stiprā lietū, un dažādu remontu pēkšņu parādīšanos ielās, it kā remontētāji būtu savā starpā vienojušies, ka uzrakt un remontēt ielas vai to, kas zem tām, saulainā vasarā – to jau katrs var, bet īsts remontētājs ir tikai tas, kurš spēj radīt satiksmes sastrēgumu jebkuros laikapstākļos, gluži kā kapracis, kam arī nav izvēles, kad rakt.

Jūras veltes © DIENA

Kāpēc copes gardēži joprojām brauc uz Ālandu salām jeb Ōlandi, ja dažs labs apgalvo, ka, Latvijas ūdeņos veicot tik daudz metienu ar spiningu, cik tiek izmests Ālandos, līdaku lomi nebūtu sliktāki?

Izgaršojamā māksla © DIENA

Restorāni, kā zināms, izklaides piedāvājuma ziņā konkurē ar teātriem un koncertiem. Turklāt restorāniem kā kultūras pasākumiem šajā konkurencē ir dažas priekšrocības – lai restorāns apmeklētājam sagādātu vilšanos, tam ir īpaši jāpacenšas, atšķirībā no dažas labas izrādes, pēc kuras skatītāji sev uzdod jautājumu, vai bija vērts to naudu maksāt, ja patīkamākais no visa pasākuma izrādījās starpbrīdī iedzerts šampanietis un apēsta kūciņa, lai arī pēc garas rindas izstāvēšanas.

Valmieras trīsdiennieks © DIENA

Desmito reizi notiekošais Valmieras Vasaras teātra festivāls piedāvā jauniestudējumus un jau iepriekš panākumus guvušas izrādes.