Biju piebraucis pie veikala un tapu liecinieks šādai ainai: no veikala straujā solī iznāca kāds vīrs un, ticis līdz Maximas ēkas stūrim, uzreiz izvilka no kabatas pudeli alus un tiem mīnus 12 grādiem par spīti iepurināja visu pudeles saturu rīklē. Acīmredzot lieta grozījās ap dzīvības glābšanu, kas arī veiksmīgi tika izdarīts.
Piedodiet, Maxima, Bulka un vēl trešo iestādījum, par kuru tālāk būs runa, bet šajā vietā es vispirms atceros to vīru. Un, viņu atcerējies, nevaru nedomāt par to, cik dzīvību tagad tiek apdraudētas, kopš ir stājies spēkā pagalam nejēdzīgais alkohola tirdzniecības laika ierobežojums, kad svētdienā cilvēks pēc sešiem vakarā vairs i pudeli alus nevar nopirkt. Skaidrs ir arī tas, ka tie tautas audzināšanas ģēniji, kuri šo likumu pieņēma un kuru fotogrāfijām būtu jābūt pie ikviena lielveikala kasēm, lai cilvēks zinātu, kas ir parūpējies par to, lai viņš, aizmāršīgs būdams, tagad uz jubileju būtu spiests doties bez pudeles vīna vai šampanieša kā tāds gauneris, – ka šie ģēniji, turpinoties migrācijas spiedienam, drīz aizliegs arī nažu pārdošanu veikalos, jo ar nazi visvieglāk var gaisā uzrakstīt «Allahu akbar» pirms neticīgā vai nepareizi ticīgā nokaušanas, un arī automašīnas tiks aizliegtas, jo ar automašīnu var ietriekties neticīgo vai nepareizi ticīgo pūlī tā, ka nekādi progresīvie stabiņi neglābs. Vārdu sakot, šie tautas audzinātāji citus tur nevis par brīviem cilvēkiem, bet par tādiem nepilnīgiem, kuri ir visādi jāierobežo, lai pārvaldei nebūtu jānodarbojas ar atbildības prasīšanu no tiem, kas savu brīvību ir nolēmuši izmantot citu brīvībai kaitīgā veidā. Atbildības prasīšana, protams, ir daudz grūtāka lieta nekā policejiski profilaktisks aizliegums, kā to pierāda daudzo iestāžu nespēja gadiem ilgi tikt galā ar vienu smurguli, kas skolā terorizē citus skolēnus un skolotājus. Ai, nav, ko runāt, acīmredzot mūžsenā latviešu tauta ir pelnījusi šādus tās brīvībspējas apšaubītājus un ierobežotājus, kādus pati pamanās ievēlēt. Un galu galā, par ko es te cepos, ne es jelkad esmu pīpējis, ne vairs dzeru. Ēst vēl drusku ēdu, tāpēc paskatīsimies, kas par jaunu kaimiņu Maximai un Bulkai Liepājas ielā uzradies un ar ko tas baro.
Maza, maza mājiņa uz jēlas zivs kājiņas, jūrasaļģu lapu jumtu un rīsu stādiņiem puķpodos, lai, dodamies prom, vari pa ceļam izbērt rīsus un zināt ceļu atpakaļ uz šo vietu, ja tev mājās garšos tas, ko te būsi dabūjis. Patiesībā starp mazo būdiņu un Bulku top arī āra terase, tātad pie degustēšanas vari ķerties uzreiz, gluži kā tas vīrs, kas reiz te mīnus 12 grādos degustēja alu. Kā jau nojaušat, būdiņā var dabūt suši, ēdienu, kura uzvaras gājiens valstī no picām šajā ziņā atpaliek tikai tāpēc, ka picu tu vari ēst jebkurā agregātstāvoklī un vietā bez jebkādām piedevām, kamēr suši pieklājas iemērkt sojas mērces trauciņā, tātad ēšana uz elektroskūtera vai monoriteņa droši vien atkrīt. Ja nu tev tomēr šķiet, ka ēdiena piegādātājs pa ceļam tavu suši var nogaršot, nepasūti attālināti, bet nāc pats uz Liepājas ielas Sushi Spot Rest būdiņu un saņem pavisam svaigu. Piedāvājums te ir plašs, un īsts sušists jau zina, ar ko nigiri suši atšķiras no maki suši un daudziem citiem aukstiem un siltiem suši (寿司) veidiem, tāpēc viņam šī ēdienkarte nebūs japāņu ābece.
KRITIZĒ UN SLAVĒ EGĪLS ZIRNIS
SUSHI SPOT REST
Adrese: Liepājas ielā 76A
Atvērts: No 11.00 līdz 22.00
SESTDIENA ĒDA
- Uramaki Black Alaska (kūpināts lasis, krēmsiers, tomāts) 8 gab. 7,80
VĒRTĒJUMS
INTERJERS ★★★
ĒDIENI ★★★★★
APKALPOŠANA ★★★★★
VĒRTĒJUMS. DIEZGAN AUGSTU SUŠI TOPĀ. Būdiņa maza, bet suši te top garšīgi.