Politika / Diena / Politika / Diena

Pašvaldību vēlēšanas: Aizsēdējušies? © DIENA (5)

Vairāki vietējie līderi pašvaldībā strādājuši vēl pirms neatkarības atjaunošanas, bet SestDiena par atskaites punktiem iezīmēja 1989. gadu, kad bija pirmās demokrātiskās vietējās vēlēšanas, kā arī 1991. gadu – togad notika pašvaldību reorganizācija, atsakoties no tāda padomju laika mantojuma kā izpildkomitejas un lēmējvaru ne tikai formāli, bet pēc būtības uzticot deputātu padomēm. Līdz tam galvenie noteicēji bija izpildkomiteju priekšsēdētāji.

Nestāvēs uz vietas © DIENA (6)

Pirms četriem gadiem Baibas Brokas vadībā Nacionālā apvienībaļoti labi nostartēja Rīgas domes vēlēšanās. Tomēr, kad viņas politiskā karjera sāka virzīties augšup, politiķei neizsniedza pielaidi valsts noslēpumam, kas būtiski mainīja viņas dzīvi. Pārvarējusi tolaik piedzīvoto, Broka piekritusi vēlreiz kandidēt Rīgas domes vēlēšanās kā saraksta līdere

Uz skatuves Bondars © DIENA (3)

Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars ir viens no populārākajiem Rīgas mēra kandidātiem. Viņš ir arī ambiciozākais. Taču ir iespaids, ka viņš visu laiku jūtas kā uz skatuves. Nav viegli saprast, kāds politiķis ir tad, kad priekškars aizveras. Zinātāji teic, ka pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad Bondara amata pienākumi lika atrasties otrajā plānā, viņš bijis citāds

Partijai paklausīgs līderis © DIENA (4)

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze ir radis darīt to, ko partija liek. Tagad tā viņam uzticējusi būt par kandidātu saraksta līderi Rīgas domes vēlēšanās. Taču daudzkārt vieglāk būtu viņu iztēloties lauku vidē, kur Krimuldas novadā Krauzem ir arī sava saimniecība, nekā Rīgas mēra amatā.

Bībeliski vārdi un cīņu priekšnojautas Talsos © DIENA (20)

Kā pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām jūtas Kurzemes puses ļaudis? Māsas Kolātes dodas uz Talsu pusi, kur svētdienā pavisam viegli iedzīvināt klasiķa gleznu dabā, tomēr par politiku cilvēki labprātāk izsakās anonīmi.

Ķirša otrais mēģinājums © DIENA (3)

Starts Rīgas domes vēlēšanās ir nozīmīgs Vienotības nākotnei. Tas uzliek saraksta līderim Vilnim Ķirsim divkāršu atbildību. Politiķa lielākais trūkums ir tas, ka viņu nepazīst un ka šajā vēlēšanu maratonā viņam līdzās pagaidām vēl neredz spēcīgu komandu.

Kolātes balso: Jelgava 2017 © DIENA (7)

Pirms vēlēšanām iepazīstot dzīvi novados, Kolātes nolemj piestāt arī kādā lielākā pilsētā, kas nav Rīga, un dodas uz Jelgavu. Tur var sastapt gan pašreizējā pilsētas mēra fanus, gan asus kritiķus un par politisko noskaņojumu parunāties ar visdažādāko paaudžu pārstāvjiem.

Facebook spēks pašvaldībās © DIENA (1)

Sociālo tīklu spēks jau sen nevienam nav jāpierāda. Tomēr cik daudz un cik veiksmīgi tas tiek izmantots Latvijā? Priekšvēlēšanu rakstu sērijas aizsākumā SestDiena, izmantojot pašvaldību oficiālajos sociālo tīklu kontos atrodamo informāciju, pēta, ko var uzzināt par pašvaldībām un kādu priekšstatu par sevi tās rada

Zaļo nemanāmās pārvērtības © DIENA

Latvijas Zaļā partija ir pirmā jaundibinātā atjaunotās Latvijas partija, un tai šopiektdien aprit 27 gadi. Šī diena var kļūt nozīmīga, jo parādīs, vai "zaļie" var izvairīties no šķelšanās un kurš īsti ir tās līderis – valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars, līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks vai otrs līdzpriekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Uz tortes dalīšanu Daugavpilī © DIENA (2)

Saskaņai Saeimā nav daudz plašākā sabiedrībā pazīstamu politiķu. Andrejs Elksniņš ir viens no viņiem – pretrunīgi vērtēts, bet pamanīts. Lai gan arī par viņu ir maz zināms, Elksniņam Saskaņa uzticējusi nākamajā vasarā pārņemt varu Daugavpils domē

Populisma recepte (26)

Pirms sešiem gadiem uz Igaunijas politiskās skatuves parādījās partija, kas pusotra mēneša laikā nopelnīja milzīgu uzmanību medijos, ceturtdaļas vēlētāju atbalstu un... pārtrauca savu darbību. Tās panākumi vēl joprojām mulsina politisko notikumu komentētājus un liek uzdot jautājumu, ko īsti partijās meklē un novērtē vēlētājs

Zaudētais Sudrabas resurss (13)

No politiskās vilkmes, kas Ingunai Sudrabai bija 2013. gada sākumā, beidzoties pilnvarām valsts kontroliera amatā, daudz kas ir zudis. Reti kurš paredz viņas vadītās partijas No sirds Latvijai iekļūšanu nākamajā Saeimā. Taču pēc uzņēmēja Jūlija Krūmiņa atklāsmēm par līdzdalību Sudrabas partijas veidošanā, piesaistot tai ziedotājus, viņa beidzot ir pamanīta

Simto deputātu gaidot © DIENA (18)

Vecumnieku novada priekšsēdētājs Rihards Melgailis Saeimas sēžu zālē ir bijis vienu reizi. Toreiz viņu no tās izdzina. Tagad tas vairs nebūs tik vienkārši – rudens sesijas pirmajā sēdē plānots apstiprināt viņa Saeimas deputāta mandātu, un līdz ar to parlaments atkal strādās pilnā sastāvā.Kopš 1.augusta, kad deputāta pilnvaras zaudēja Latvijas Reģionu apvienības nu jau bijušais frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, Saeimā ir 99 deputāti.

Priekšsēdētājs no pēdējās rindas © DIENA (49)

Bijušajam Eiropas Savienības komisāram Andrim Piebalgam viss ir. No darba Briselē viņš 2014. gada rudenī atgriezās ļoti labi nodrošināts. Tas nozīmē, ka Vienotības jaunais līderis varētu būt patstāvīgs. Vēsturiskā pieredze liecina, ka politiķi, kuriem ir finansiālas saistības, nav tik brīvi lēmumu pieņemšanā un nereti kļūst no kāda atkarīgi. Piebalga pirms gada iesniegtā amatpersonas deklarācija, beidzot pildīt Valsts prezidenta padomnieka pienākumus, liecina, ka viņam ir ievērojami naudas uzkrājumi un nav parādsaistību.

Neguvis piepildījumu ar savu politisko darbību Latvijas Reģionu apvienībā, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš plāno dibināt jaunu partiju.

Izvērsis darbību daudzās frontēs un izsaucis mediķu sabiedrības protestus, veselības ministrs Guntis Belēvičs gatavojas savai ģenerālajai kaujai par jauna veselības sistēmas finansēšanas modeļa ieviešanu.Veselības ministrs pēc amata atstāšanas ir politiskais līķis. Par to Gunti Belēviču brīdināja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi, kad pēc 12.

Nesen apritēja 500 dienu, kopš 12. Saeima 2014. gada 4. novembrī ķērās pie darba. Šajās 500 dienās deputāti jau paspējuši gan izcelties ar skandāliem un pārkāpumiem, gan pieņēmuši vairākus strīdīgus likumus un apstiprinājuši divas valdības. Nav brīnums, ka par tautas kalpiem ikdienas sarunās un sociālo tīklu ierakstos reti gadās dzirdēt pozitīvus vārdus un uzslavas.

Vismaz divas reizes mūžā Arvils Ašeradens (Vienotība) stājies liktenīgi tuvās attiecībās ar ekonomiku. Pirmās šādas attiecības bija viņa pirmās laulības ar ekonomista Ojāra Kehra māsu Anitu, otrās ir tagad, kad ar viņa stāšanos ekonomikas ministra (un arī premjera biedra) amatā Ašeradena pārstāvētā partija Vienotība cer atjaunot savu iekšējos ķīviņos zaudēto popularitāti, ietekmi un autoritāti, lai gan Ekonomikas ministriju (EM) Arvils pārņem stāvoklī, kuru dažs labs nekautrējas salīdzināt ar drupām.

Kārlis Šadurskis ir viens no trijiem jaunajā valdībā, kurš nav strādājis iepriekšējā Ministru kabinetā. Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā viņš atgriežas vairāk nekā pēc desmit gadu pārtraukuma. Tas nes līdzi fonu, kas var arī traucēt. Tajā pašā laikā pa šiem gadiem viņš ir ļoti mainījies un, dažuprāt, varētu arī pārsteigt.

Ļoti iespējams, ka Zaļo un Zemnieku savienība uzņēmās valdības veidošanu ne tik daudz ar domu kļūt par valdošo partiju, kas gatava pārņemt atbildību par valsti ar visiem no tā izrietošajiem riskiem. Tā drīzāk saredzēja iespēju šādi novājināt un sašķelt Vienotību kā savu nopietnāko konkurentu.

Šodien

Politika