Līdzīgi ZZS savā laikā cīnījās arī ar Tautas partiju, kad sajuta tās vājumu. Ja Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nebūtu sadarbības līguma ar Liepājas un Ventspils reģionālajām partijām, iespējams, tai pietrūktu gudrības iegūt premjera amatu un atrast cilvēku, kurš gribētu kandidēt uz šo posteni. Vēl pirms mēneša nekas neliecināja, ka ZZS gribētu vadīt valdību. Tāpēc bez ievērības nevar atstāt minējumus par kādiem slēptiem nolūkiem. Varbūt arī tāpēc premjera amatam ir nolūkots jaunpienācējs, bijušais Tautas partijas biedrs Māris Kučinskis no Liepājas partijas. Viņu, iespējams, nav žēl iemest nezināmos ūdeņos, un tad paskatīties, vai izdosies izpeldēt, – kā tas izskatās no malas. "Zaļo un Zemnieku savienība būs ieguvēja jebkurā gadījumā, arī tad, ja neizdosies izveidot valdību, jo tā būs pierādījusi sevi kā konstruktīvu spēku," vēl nesen sacīja ZZS līderis Augusts Brigmanis.
Līderu kompānija
Kamēr ZZS cenšas sadalīt Vienotību, ne mazāk interesanti palūkoties, cik vienota un ideoloģiski saskanīga ir pati Zaļo un Zemnieku savienība. Tajā ir pat vairāk grupējumu nekā Vienotībā. Skaitot kopā Saeimas deputātus un ministrus, sanāk, ka desmit no viņiem pārstāv Latvijas Zemnieku savienību (LZS), septiņi – Latvijas Zaļo partiju (LZP), reģionālajām partijām Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijai ir katrai pa trijiem pārstāvjiem varā. Saeimas frakcijā vēl ir Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdis Andris Siliņš, kurš nav nevienā partijā, un Jānis Klaužs no Līvānu biedrības. Līdzās tādiem vecbiedriem kā Ingmārs Līdaka (LZP) ir jaunpienācēji, piemēram, bijušais Smiltenes mērs Ainārs Mežulis, kurš labi saprotas ar Vienotības reģionu deputātiem.
Visiem zināms, ka Vienotības priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa, savukārt ZZS līderi noteikt ir grūtāk. ZZS faktiskais vadītājs jau kopš 2002. gada nogales ir ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš vada arī Latvijas Zemnieku savienību. Taču virs viņa it kā ir rotējošais ZZS valdes priekšsēdis. Pašlaik šos pienākumus veic Armands Krauze (LZS). Un tad vēl ir Aivars Lembergs no partijas Latvijai un Ventspilij. Reizēm ir iespaids, ka tieši viņš vada šo politisko spēku, bet tad, kad viņam nav laika vai zūd interese ar to nodarboties, ZZS nemaz tik organizēta neizskatās.
Krauzem viss vēl priekšā
Kad valdības iespējamo demisiju novembra vidū apsprieda Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis sacīja, ka Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība vairs nav rīcībspējīga un tai ir jāiet projām. Taču jautājums esot, kas būšot vietā. Sociologam nebija saprotams, kāpēc ZZS nevarētu uzņemties vadīt valdību – tās rindās Freimanis redzot pat vairākus premjera kandidātus, piemēram, ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu vai Saeimas deputātu Māri Kučinski. Tad arī pirmo reizi publiski izskanēja viņa vārds. Reiznieci- Ozolu, iespējams, partija varētu arī taupīt stabilākai politiskajai situācijai. Tiklab – Kučinskim uzliktais uzdevums viņai būtu pārāk smags.
Taču joprojām nav atbildēts, kāpēc valdību nevēlējās vadīt neviens no Latvijas Zemnieku savienības. Brigmanis vienmēr teicis, ka viņa vieta ir Saeimas frakcijas vadībā, un aicinājis palūkoties, kur tagad esot bijušie premjeri un viņu vadītās partijas. Brigmanis savā statusā jau vairāk nekā desmit gadus jūtas stabili. Jānis Dūklavs esot atteicies no piedāvājuma. Taču ZZS vēl ir apvienības valdes priekšsēdis Armands Krauze. "Viņam vēl viss priekšā," Brigmanis bilda par kolēģi, kuram ir 45 gadi, labas svešvalodu zināšanas, pieredze darbā Eiropas institūcijās. Krauze, kurš ir arī LZS priekšsēdētāja vietnieks, pats skaidroja, ka viņš nekad neesot strādājis valdībā un tāpēc nepretendēja uz augsto amatu.
Tomēr Krauzem partiju apvienībā ir sava loma, piemēram, viņš dažkārt iepazīstina ar ZZS viedokli pēc koalīcijas sēdēm, bet citkārt iesniedz pretrunīgi vērtētas iniciatīvas. Uzskatāmākā ir saistīta ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, kas paredzēja, ka licenzētām radiostacijām, kurām atļauts raidīt 50% latviešu valodā, bet 50% krievu valodā, pēc noteiktā pārejas perioda no 2016. gada jāraida tikai vienā valodā. Krauze ierosināja mainīt likumā noteikto proporciju, un šī priekšlikuma rezultātā paplašinājās to radiostaciju loks, ko šie noteikumi neskartu. Likumu Valsts prezidents Vējonis nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Zinātāji teic, ka Krauze neesot priekšlikuma īstais autors, taču "viņš ir pratis to labāk aizstāvēt". Pērn Krauze arī apšaubīja nepieciešamību Latvijai iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), kas ir viena no valdības prioritātēm. Šajā gadā Latvijai būtu jāpabeidz iestāšanās sarunas un jāveic arī mājas darbi vairākos sektoros – tostarp korupcijas apkarošanā. Lūgts konkretizēt attieksmi pret dalību OECD, topošās premjera partijas līderis SestDienai atzina, ka Latvijai ir jāpabeidz iestāšanās sarunas, jo ļoti daudz kas jau ir izdarīts un sadarbības partneri atbalsta šo prioritāti. "Taču neviens gan nav pateicis, kādu labumu valsts budžetam mēs iegūsim no dalības šajā organizācijā," piebilda Krauze.
Lemberga jauda
"Var jau prezidents Valdis Zatlers priecāties, ka to vai citu oligarhu izslēdzis no politikas procesa, bet Saeimas atlaišana toreiz neizņēma nevienu centu no naudas, kas var ietekmēt politikas procesu. Cilvēkus pabīdīja nost, bet nauda palika tur, kur tā bija," nesen SestDienai sacīja Kārlis Šadurskis, kurš tā arī nesaņēma uzaicinājumu veidot valdību. Taču ir viens no tā dēvētajiem oligarhiem, kuru nemaz tā īsti nevarēja pabīdīt nost, jo viņš – Aivars Lembergs – ir ZZS sadarbības partneris ar lielu svaru apvienībā, par spīti tiesvedībām, kurās jau daudzus gadus iesaistīts. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars SestDienai atzina: "Lemberga jauda, spēja analizēt situāciju ir milzīga. Viņš ar savu pieredzi var "uzlikt" darba kārtību, piedāvāt risinājumus un parādīt līderību, kuras Zaļo un Zemnieku savienībai trūkst."
Lembergs teju katru nedēļu rīko arī preses konferences, kurās nereti pasaka no valdības kopējās politikas atšķirīgu viedokli. Ja viņš tādu paudīs jau kā viens no premjera partijas līderiem, ārvalstu sabiedrotie to var arī nesaprast, atzina vairāki topošās koalīcijas politiķi. «Ir premjers, kurš paudīs oficiālo nostāju. Man nav jāpauž koalīcijas viedoklis, man nav nekam jāpieskaņojas. Man ir savs redzējums, un es to arī vienmēr cenšos pamatot. Ja kādam ir cits viedoklis, tad lai to pamato, " klāstīja Lembergs. Par viņa atšķirīgās nostājas iespējamo kaitējumu premjera partijas tēlam nav noraizējies arī Brigmanis, jo katram ir tiesības uz savu viedokli.
Lasiet visu Ināras Egles rakstu par ZZS piektdienas, 22. janvāra laikrakstā Diena!