Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Dzert vai nedzert. Ūdeni © DIENA

Iespējams, kāds nodomās: "Nu gan laiki pienākuši - cilvēkiem mācīs ūdeni dzert." Bet nesteidz smieties. Prakse rāda, ka mums, Latvijas iedzīvotājiem, ir liela jo liela problēma izdzert ūdens dienas normu. Ja cilvēks nepaēd, sekas jūtamas uzreiz - vājums, slikta dūša, nespēks. Taču ūdens deficīts par sevi manīt liek lēnāk, nemanāmāk un gandrīz vai slepeni. Kad paēdam, uzreiz iestājas labsajūta, bet ūdens dzeršana tūlītēju baudu nedod. Tāpēc arī iznāk to piemirst. Bet nevajadzētu.

Sporta Avīzes gada aptaujas noslēgums būs skatāms tiešraidē © DIENA

Sadarbībā ar Optibet un Dienas Bizness konferencēm, ikgadējā Sporta Avīzes 50 ekspertu balsojuma aptauja, kurā tradicionāli nosaka gada labāko Latvijas sportā, pirmo reizi būs skatāma tiešraides pasākumā 5. janvārī ar pilnu apkopojumu Sporta Avīzes 2022. gada janvāra numurā.

Starp TV šovu un pasaules čempionātu © DIENA

Oktobrī piedzīvoju divas atmiņā paliekošas dienas pēc kārtas – sestdienā Vācijas populārākajā televīzijas kanālā RTL tika pārraidīts šovs Ninja Warrior ar manu līdzdalību, bet jau dienu vēlāk Lisabonā izcīnīju sesto vietu Red Bull organizētajā pasaules čempionātā pump track disciplīnā.

No rallija uz policiju © DIENA

Nemelosim, sacīdami, ka ikviens pasaules rallija čempionāta (WRC) braucējs ātrumposmu laikā ir pamanījis milzīgus Latvijas karogus, kurus regulāri izkaram mūsu valstij tuvākajos posmos. Tomēr šogad Somijas rallijā karogu dēļ nokļuvām vietējā policijas iecirknī.

Kolekcionārs karatē saimē © DIENA

Jaunais valmierietis Kristiāns Anrī Pētersons (15) īpaši karatē dēļ pārcēlies dzīvot uz Rīgu un šobrīd ir viens no talantīgākajiem atlētiem mūsu valstī sporta veidā, kas Tokijā debitēja olimpiskajās spēlēs. Tomēr viņš izceļas ne tikai ar sasniegumiem sportā, jo jaunietim ir arī unikāla dažādu priekšmetu kolekcija, kurā ekskluzīvākais objekts ir grupas Kiss bundzinieka bungas. Vairāk stāsta pats jaunais sportists!

Labākā dāvana © DIENA

Ja jau no agras bērnības tevi sauc par lielu talantu sportā, tas var radīt milzīgu spiedienu un atstāt negatīvu iespaidu. Puisis no Kalvenes Pauls Jonass jau agros gados tika uzskatīts par Latvijas motokrosā nebijušu talantu, ko viņš arī attaisnoja, 2017. gadā kļūstot par pasaules čempionu MX2 klasē. Ceļu pretim triumfam prestižākajā MXGP Pauls joprojām turpina, bet priecājas, ka bērnībā panākumus palīdzējusi gūt vienkārša mīlestība pret motokrosu un procesa baudīšana.

Pārraides tiesību sarežģītais tirgus © DIENA

Sporta pārraižu biznesā ir vairāki biznesa slāņi (gan legāli, gan nelegāli). Legālajā pusē vieni ir tie, kas strādā tikai B2B jeb "bizness ar biznesu", bet otri darbojas pēc B2C jeb "bizness ar gala patērētāju" modeļa. Piemēram, Latvijas Televīzija ar Tet (Helio) savā starpā strādā kā B2B, bet katrs atsevišķi strādā arī tieši ar skatītājiem B2C veidā. Šajā ekosistēmā katrs biznesa slānis pilda kādu funkciju. Par daudziem B2B slāņiem ikdienas TV skatītājs vai sporta līdzjutējs pat nezina un nenojauš. Turpinām pētīt sporta pārraides tiesību specifiku (sākums septembra numurā).

Latvijas vīriešu un sieviešu nacionālās florbola izlases veic pēdējos priekšdarbus, lai novembra beigās un decembra sākumā aizvadītu kārtējos pasaules čempionātus. Gan dāmas, gan vīri pasaulē meklējami uzreiz aiz tā sauktā florbola "lielā četrinieka". Abās mūsu izlasēs pēdējo gadu laikā notiek neizbēgama paaudžu maiņa, līderu lomas pamazām pārliecinoši pārņemot spēlētājiem, kuri dzimuši jau XXI gadsimtā. Gatavojoties nozīmīgajiem turnīriem, Sporta Avīze iepazinās ar pieredzējušo vīriešu izlases kapteini Arti Raitumu, kā arī jaunajiem talantiem Armandu Savinu un Simonu Grāpēnu.

Kopš brīža, kad Nacionālās Hokeja līgas (NHL) laukumos Latviju iepriekšējo reizi pārstāvēja četri stabili savas komandas hokejisti, ir nomainījusies paaudze. Šogad pilngadību svin jaunieši, kuri piedzima 2003. gadā, un viņi nav redzējuši Sergeju Žoltoku un Artūru Irbi spēlējam NHL laukumos. Taču pilngadniekiem tagad ir iespēja vērot četrus jaunos vēstures veidotājus.

Jau mazāk nekā 100 dienu atlicis līdz Pekinas olimpiskajām spēlēm, un lielā daļā tur gaidāmo sporta veidu tieši šomēnes tiks sākta sezona. Provizoriskās prognozes ļauj diezgan droši apgalvot, ka spēlēs gaidāma vēsturē lielākā Latvijas delegācija - visticamāk, pirmoreiz sportistu skaits sasniegs un arī pārsniegs 60. Pekinā aptuveni 3000 atlētu sadalīs 109 medaļu komplektus septiņos sporta veidos un 15 disciplīnās. Starp šīm disciplīnām ir gan tādas, kur mūsu valsts bijusi pārstāvēta gandrīz vienmēr, gan tādas, kur piedzīvosim olimpisko atgriešanos, gan tādas, kurās Latvijas pārstāvju būs pārsteidzoši daudz.

Šodien

Tuvplānā