Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Pierādīt sevi Armēnijā © DIENA

Ārkārtējā situācija ir noslēgusies, sports lēnām atgriežas! Latvijā tikai jūnija pirmajā pusē varēja sākties sporta pasākumi, bet Armēnija rīkojās laicīgāk, jau maija beigu daļā turpinot apturēto futbola čempionātu, un tieši šīs valsts klubu Erevānas Noah pārstāvošais Eduards Emsis kļuva par pirmo Latvijas sportistu, kurš piedalījies oficiālā mačā pēc Covid-19 radītā haosa beigām. Šobrīd Armēnijas čempionātā notiek izšķirošās cīņas, par iekļūšanu pirmajā trijniekā un vietu eirokausos cīnoties arī Emša klubam.

Trīspadsmit atlētu un trīspadsmit medaļu © DIENA

Pirms 40 gadiem norisinājās Maskavas XXII olimpiskās spēles. Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā no tolaik ietilpstošajām 146 valstīm Maskavā ieradās 80 valstu delegācijas, pārējās spēles boikotēja, jo 1979. gadā PSRS karaspēks bija iesoļojis Afganistānā. Maskavas olimpiādē startēja 13 Latvijas sportistu, mājup atvedot 13 medaļu.

Tokija 2020 – vēlreiz gadu pirms © DIENA

Japānā paredzēto XXXII Olimpiādes vasaras spēļu rīkotājus iepriekš uztrauca zemestrīces, cunami un viesuļvētras, kas laiku pa laikam jauc uzlecošās saules zemes harmoniju, tomēr briesmas, kuru dēļ nācās pieņemt bezprecedenta lēmumu un četrgades nozīmīgāko sporta forumu pārcelt uz nākamo vasaru, piezagās no negaidītas puses. Covid-19 vīrusa radītās globālās pandēmijas dēļ cerētā svētku noskaņojuma un sacensību drudža vietā olimpiskā Tokija jūlija svelmi šovasar sagaida neierastā mierā un pārdomās. Cīņa ar vīrusu, visā pasaulē ieviestie ierobežojumi un piesardzības pasākumi, kā arī krīzes radītās sekas ekonomikā liek domāt par sacensību vēriena samazināšanu. Lai gan Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un Tokijas spēļu organizētāji ir pārliecināti par spējām pienācīgi sarīkot sacensības arī nākamajā vasarā, nav noslēpums, ka vēlreiz tās pārceltas netiks. "Ja olimpiskās spēles nespēsim sarīkot nākamgad, tās vairs netiks pārceltas. Tādā gadījumā mums nāksies tās atcelt," brīdinājis organizācijas komitejas vadītājs Joširo Mori.

Psiholoģiskais terors vai sapurināšana? © DIENA

Treneriem emociju iespaidā gadās sakliegt uz sportistiem un, ja sakliegšana ir pelnīta, palīdz uzmundrināt vai netiek veikta katru dienu, arī paši sportisti to neuzskata par nosodāmu rīcību. Tomēr, ja treneris regulāri uzvedas neatbilstoši atzītajām pieklājības normām, tas var norādīt uz paša speciālista psiholoģiskajām problēmām. Šādā gadījumā pret treneri jau varētu tikt piemērotas Darba likuma vai pat Krimināllikuma normas – no Darba likuma 100. panta piektās daļas izriet, ka sportists bez nekādām juridiskām sekām var izbeigt darba līgumu, ja tiek morāli aizskarts, savukārt Krimināllikuma 132. pants regulē atbildību par draudiem izdarīt, piemēram, smagu miesas bojājumu. Abas šīs situācijas var raksturot kā psiholoģisku teroru, bet tas var spēlētājam likt justies morāli slikti, piemēram, uzkliegšana, kas nav saistīta ar spēli, pastāvīga kritika, mutiski draudi, padarīšana citu acīs par smieklīgu, psihiski slimu, nosūtīšana uz dublieru komandu, lai piespiestu noslēgt jaunu vai izbeigt esošo līgumu, un tamlīdzīgi.

Vissportiskākais mēnesis: Sporta vēsture Dienā jūlijā © DIENA

Jūlijs ir mēnesis, kad profesionālie sportisti lielākoties atpūšas, bet visi citi cītīgi nododas dažādām sportiskām aktivitātēm. Pat tie, kuri gada pārējo daļu pavada tikai virtuālajā pasaulē, jūlijā veic vismaz dažus metrus peldus vai izmēģina barjerskrējienu pār piekrastes vilnīšiem. Tikai atšķirībā no tām spēlēm, kas notiek bez skatītājiem pašreizējo koronavīrusa vēl nepagaisušo draudu dēļ, viņi šos vingrojumus jau agrāk ir centušies veikt bez skatītājiem, tāpēc jums varbūt šķiet, ka datorfrīku lēkāšana pludmalē būtu komisma ziņā iespaidīgs, tomēr neiespējams skats. Nē, Latvijā vēl ir gana daudz vientulīgu pludmaļu, kurās viņi jūlijā veic šos savus vingrojumus, no svešām acīm piesargādamies vairāk nekā nūdistu pludmaļu iemītnieki. Jo viena lieta ir lepoties ar sportisku un iedegušu ķermeni, cita – locīties citu priekšā bālam kā zem mucas augušam stādiņam, kura vienīgā sportiskā aktivitāte citos mēnešos ir bijusi cīņa ar ledusskapja saturu un sprints distancē "gulta – dators".

Mācās peldēt no jauna © DIENA

Laikā, kad šis viss sākās, es vēl atrados Amerikā, kur studēju, turklāt tieši marta sākumā paguvu nostartēt sezonas svarīgākajās sacensībās, kurās izdevās sasniegt olimpisko spēļu B normatīvu. Izrādījās, tās bija pašas pēdējās šāda līmeņa sacensības, jo pēc tam visus NCAA čempionātus vienu pēc otra atcēla.

Zemeņu piegādātājs © DIENA

Sezonai gatavojāmies ļoti nopietni, bet tad vīrusa dēļ apstājās pilnīgi viss. Pašam arī bija neliels kreņķis, jo biju ieguldījis lielu darbu, bet vienā brīdī viss kā ar nazi tika nogriezts. Nevienam šis laiks nav viegls.

Lidot virs ūdens

Mūsu sporta veids šim laikam ir ļoti piemērots, jo starp sportistiem uz ūdens ir vairāk nekā divu metru distancēšanās! Pat trenerim ar savu audzēkni tā mēdz būt, jo viens ir krastā, bet otrs – ūdenī. Cik nu varu, dodos ūdenī Jaunciema ostā. Ja vien pavasaris šogad nebūtu bijis tik vēss!

Pēdējā spēle Superlīgā mums bija 22. februārī, bet vēl 7. martā notika pārbaudes mačs pret Cīrihes Grasshoppers. Kopš tā laika neesam ne spēlējuši, ne kopā trenējušies. Šobrīd nodarbības risinās pa grupām, bet valsts mums maksā dīkstāves pabalstu. Ja atsāksim pilnvērtīgi trenēties, algu atkal vajadzēs maksāt klubam. Šobrīd saņemu 80% no savas pilnās algas. Esmu pretimnākošs, jo saprotu, ka ciešam visi, un šajā situācijā ir tikai normāli klubam palīdzēt.

Karantīnas laikā uzbūvēju savu kārtslēkšanas sektoru. Jo gribas lēkt! Vismaz vienreiz nedēļā tas jādara, citādi man grūti dzīvot.

Šodien