Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +11 °C
Skaidrs
Piektdiena, 29. marts
Agija, Aldonis

Administratīvi teritoriālā reforma

Spriedums ATR lietā – visu vai neko

Ikšķiles un Limbažu novada apvienotā lieta, kas ir Satversmes tiesā pirmā izskatāmā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) lieta, šonedēļ iegājusi finiša taisnē. 10. februārī vēl paredzētas tiesu debates, un pēc tām Satversmes tiesai (ST) spriedums jāsagatavo mēneša laikā. Lietu publiskā tiesas procesā sāka izskatīt 13. janvārī. Četru sēžu laikā uzklausīti pieteicēji, Saeimas pārstāvji, ekonomikas jomas eksperti un juristi, tostarp zvērināts advokāts, konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars. Viņš intervijā Dienai vērtē līdzšinējo tiesas procesu un iespējamos situācijas attīstības scenārijus.

Pūce: Novadu reformas izstrādes laikā visu pašvaldību viedoklis tika uzklausīts

Izstrādājot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR), pašvaldību vadītāju viedoklis tika uzklausīts, un ikvienai pašvaldībai bija iespēja argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, trešdien Satversmes tiesā (ST) sacīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs, bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Sāksies juristu cīņas par ATR

Šonedēļ Satversmes tiesa publiskā procesā sāks skatīt pirmo ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) saistīto lietu. Tā būs apvienotā Limbažu un Ikšķiles novadu lieta. Limbažu novada dome Satversmes tiesā (ST) apstrīd Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, bet Ikšķiles pašvaldība – Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Prognozē sadrumstalotību

Iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas laikā Cēsis ap sevi izveidoja samērā nelielu novadu, jo kaimiņi vēlējās patstāvību. Tagad reformas rezultātā vienās robežās tiks apvienoti septiņi līdzšinējie novadi, no kuriem daļa piederēja pie mazajiem un deputāti drīkstēja startēt no vēlētāju apvienībām.

Bez apvienību konkurences

Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātā Dienvidkurzemes novada domē būs jāievēlē 19 deputāti. Tas nozīmē ļoti ievērojamu deputātu skaita samazinājumu, jo Dienvidkurzemi veidojošo astoņu novadu domēs pašlaik ir ievēlēti kopumā 90 deputātu. Lai arī jaunā novada teritorija ģeogrāfiski ir salīdzinoši ļoti liela, tajā kopumā dzīvo ap 33,3 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaita prognoze, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, ir negatīva, un tiek lēsts, ka 2030. gadā šajā novadā būs par 17,1% mazāk cilvēku.

Mazsalaca tiesāsies, lai saglabātu patstāvību

Mazsalacas novada dome ir starp tām pašvaldībām, kas vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā paredzēto Mazsalacas pilsētas, Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagasta iekļaušanu Valmieras novadā. Tā vēlas palikt tādā veidolā, kāda tā ir pašlaik.

Nesaskaņas pārvar ar pragmatismu

Lai gan daudzas Latvijas pašvaldības vērsušās Satversmes tiesā, apstrīdot Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) gala variantu, kas apstiprināts ar likumu, tomēr notiek konsultācijas starp potenciālo novadu vadītājiem, lai gadījumā, ja jaunās robežas tomēr paliek spēkā, no nākamā gada vidus vietvaras spētu funkcionēt.

Reformas kļūdu labojums

Latviešu vēsturisko zemju likuma pieņemšana varētu mazināt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) vājās vietas, jo šajā reformā problemātiska ir kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšana, – ceturtdien Saeimai iesniedzot savu pirmo likumprojektu, norādīja tā autors Valsts prezidents Egils Levits. Tas ir tikai viens no daudziem argumentiem, kas uzskaitīti likumprojekta izvērstajos pavadošajos dokumentos. Lai gan šis likums neparedz ne administratīvi teritoriālā iedalījuma līmeni, ne valsts pārvaldības reģionus, diskusijas sabiedrībā un parlamentā var izvērsties par tam pievienoto vēsturisko zemju – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Latgales un Sēlijas – karti un pielikumu, kas līdz pat pagastu (vai to daļu) līmenim novelk zemju robežas. Prezidents gan uzsver – tās ir saskarsmes līnijas.

Grobiņa – reformas ieguvēja

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) paredz, ka no nākamā gada 1. jūlija Latvijas kartē tiks iezīmēts Dienvidkurzemes novads, kurā apvienojušies Aizputes, Grobiņas, Priekules, Nīcas, Durbes, Pāvilostas, Vaiņodes un Rucavas novads, kā administratīvo centru nosakot Grobiņas pilsētu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide