Aizdevumi tiks izmantoti, lai veiktu ieguldījumus pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā, artilērijas sistēmās, raķetēs un munīcijā, dronos un pretdronu aizsardzības sistēmās, kā arī nodrošinātu citas vajadzības, sākot ar kiberdrošību un beidzot ar militāro mobilitāti, martā, kad tika prezentēts šis plāns, paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Pēc Leienas teiktā, kopīgi ar privāto kapitālu un papildu Eiropas Investīciju bankas finansējumu fonds varētu aizsardzībai nodrošināt līdz pat 800 miljardiem eiro.
Sagaidāms, ka šo fondu ES dalībvalstu ministri oficiāli apstiprinās nākamnedēļ.
Pašreizējie bruņošanās centieni Eiropā ir paredzēti, lai atturētu Krieviju no iespējama uzbrukuma vēl kādai Eiropas valstij. Izlūkošanas iestādes uzskata, ka Krievijai līdz, vēlākais, 2030.gadam būs militārās spējas, lai sāktu jaunu karu.