Saskaņā ar ceturtdien Briselē atklātībai nodoto ziņojumu valstis kas līdz šim atpalika - Spānija, Itālija un Beļģija - beidzot arī palielinājušas savus aizsardzības izdevumus līdz līmenim, par kādu tika panākta vienošanās vēl 2014.gadā NATO Velsas samitā.
Vēl pērn desmit no 32 alianses dalībvalstīm nebija sasniegušas 2% līmeni.
Tomēr kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, un piekāpjoties ASV prezidenta Donalda Trampa prasībām, daudzas NATO dalībvalsti ievērojami palielinājušas savus militāros izdevumus.
Taču tikai trīs šobrīd atvēl aizsardzībai 3,5% no IKP, par ko tika panākta vienošanās jūnijā Hāgas NATO samitā. Polija šobrīd armijai atvēl 4,48% no IKP, Lietuva - 4%, bet Latvija - 3,73%.
Lai gan absolūtos skaitļos ASV militārie tēriņi joprojām veido lauvas tiesu no NATO kopīgajiem aizsardzības izdevumiem, tie šogad sastāda tikai 3,22% no Savienoto Valstu IKP.
Par Vāciju konkrēti skaitļi vēl nav pieejami, taču valdība ļāvusi noprast, ka nospraustais mērķis tiks sasniegts, kad Bundestāgs apstiprinās nākamā gada budžetu.