Latvijas Radio valdes priekšsēdētājas Unas Klapkalnes ienākumi pērn sasniedza 76 821 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā amatpersonu deklarācija.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Augusta Brigmaņa uzkrājumi pērn palielinājušies līdz 466 043 eiro, liecina viņa iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija. Politiķa uzkrājumi 2017.gadā palielinājušies par 137 110 eiro salīdzinājumā ar 328 933 eiro 2016. gadā. Viņš augstāk minētos līdzekļus uzkrājis AS Swedbank, AS SEB banka un Lielbritānijas Lloyds Bank.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL/TB-LNNK) par ministra amata pienākumu pildīšanu pērn nopelnījis 60 388 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) pērn iegādājies jaunu automašīnu Honda Civic 5DR, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā publicētā amatpersonas deklarācija.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš pagājušajā gadā amatā nopelnīja 82 066 eiro, kas ir par gandrīz 15% vairāk nekā 2016.gadā, liecina amatpersonas deklarācija.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) 2017.gadā ienākumos saņēmis 75 358 eiro, kas ir par 500 eiro mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta publiskotā amatpersonas deklarācija.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmārs Rimšēviča alga pērn bijusi mazāka nekā 2016. gadā, taču pieauguši citi ienākumi, līdz ar to viņa kopējie ienākumi kopumā bijuši lielāki nekā gadu iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienestā publiskotā Rimšēviča amatpersonas deklarācija.
Saeimas Juridiskā komisija trešdien nolēma virzīt skatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz ieviest 20 līdz 700 eiro sodus par nodokļu deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu. Deputāti gan izteica bažas, vai iecerētie sodi nav plānoti pārāk bargi - jau par vienu no nokavētu deklarācijas iesniegšanas dienu plānots sods no 20 eiro. Tāpat deputātu vidū bažas raisīja jautājums par kopējo deklarāciju skaitu, kas ir jāiesniedz uzņēmējiem.
Skandāls par Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektores Ingas Koļegovas amatpersonas deklarācijām, kas izcēlās pirms pusotra gada laikā, kad viņa pretendēja uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājas amatu, uzvirmojis ar jaunu jaudu. VID pabeidza izmeklēšanu un nosūtīja prokuratūrai kriminālprocesu par nepatiesām ziņām viņas deklarācijās. Apsūdzības gadījumā tas var nozīmēt izmaiņas arī VVD vadībā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto. Tikmēr agrāk aktīvākie Koļegovas aizstāvji – premjers Māris Kučinskis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) – par notikušo nav pārāk runīgi.
Saeima trešdien atbalstīja deputāta Inta Dāldera (Vienotība/Par!) ierosinājumu papildināt likumu ar pienākumu reizi mēnesi publiskot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atalgojumu, norādot arī vārdus un uzvārdus.