Gandrīz 69% reģionālo un vietējo valsts ceļu ar grants segumu, kas ir VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ludzas nodaļas kompetencē, ir sliktā stāvoklī, liecina LVC Kārsavas novada pašvaldībai sniegtā informācija.
Sākot ar 8. oktobri visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 90 km/h. Posmos, kuros vasaras periodā maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h, tas ir atcelts, informē VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji.
Latvijas autoceļu uzturēšanas kvalitāti vasarā kā labu vai viduvēju vērtē 83% iedzīvotāju, bet ziemā - 72% iedzīvotāju, liecina VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veiktā aptauja, kurā analizēta iedzīvotāju informētība par Latvijas autoceļiem un to uzturēšanu.
Ja valdība neatradīs naudu autoceļu finansēšanai, autoceļu būvniecības nozare var sarukt par trešdaļu, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Lai īstenotu valdības izstrādātās reformas, arī administratīvi teritoriālo reformu, kas iedzīvotājus attālinās no pašvaldību centriem, būtiska nozīme ir ceļu infrastruktūras stāvoklim, uzsver biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien konceptuāli atbalstīja rosinājumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai uzticēt skatīt sabiedrības iniciatīvu par smilšu vai citu materiālu, nevis sāls izmantošanu ielu kaisīšanā.
Aktīvākie rekonstrukcijas darbi Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Inčukalnam jeb tā saucamajā Sēnītes posmā sāksies nākamā gada pavasarī. Iepirkuma nolikumā veiktas vairākas izmaiņas, tāpēc piedāvājumu atvēršana vairākkārtīgi atlikta.
Jautājums par žogu izbūvi ceļu malās, lai pasargātu autobraucējus no pēkšņi priekšā izskrienošiem dzīvniekiem, sabiedrībā atkal aktualizējies pēc aizvadītajiem Jāņiem, kad vienīgajā autoavārijā ar bojāgājušajiem uz ceļa bija uzskrējis alnis. Valsts uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova Dienai gan atzīst, ka šādu žogu izbūve ir dārga un šobrīd LVC satiksmes drošības palielināšanai ir citas prioritātes.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisija šodien vērtēs Satiksmes ministrijas (SM) darba grupas radītos priekšlikumus par kritērijiem koku rindu un aleju ciršanai gar valsts autoceļiem un pašvaldību ceļiem.
Transporta attīstība ir radījusi objektīvas satiksmes problēmas pilsētās visā pasaulē, arī Latvijā, un to rašanās iemesls ir straujais transporta līdzekļu skaita pieaugums. Ceļu pārslogotība ir visaktuālākā problēma, plānojot brauciena laiku, jo tā ietekmē kopējo pārvadājuma laiku un līdz ar to izmaksas, kas loģistikas nozares uzņēmumiem ir īpaši būtiski. Pārvadājuma laiku būtiski ietekmē arī ceļu kvalitāte, kas Latvijā izsenis bijis sāpīgs temats. Bez kvalitatīviem ceļiem nav iespējama pārvadājumu efektivitātes kāpināšana, kas ekonomikas globalizācijas apstākļos ir viens no galvenajiem loģistikas attīstības virzieniem.
Nav tāda autoceļa Latvijā, kurš vispār nebūtu vajadzīgs. Tādēļ visiem kopā jāatrod pareizais to uzturēšanas mehānisms, intervijā Guntaram Gūtem norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģioni skāruši vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmus, kuru atjaunošanai jātērē kopumā 1,3 miljoni eiro, vēsta Latvijas Valsts ceļi (LVC).
