Daugavpils siltumtīkli plāno no 2022.gada 1.februāra Daugavpilī par 169,5% palielināt siltumenerģijas tarifu, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
No nākamā gada 1.marta AS Rīgas siltums piegādātās siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt par 6,7%, liecina publikācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Augošās energoresursu un degvielas cenas turpmāk turpinās sadārdzināt arī ražošanas galaproduktus, informēja Finanšu ministrija (FM). Tāpat FM prognozē, ka turpmākajos mēnešos iespējams pieprasījuma samazinājums pēc saražotajām precēm vietējā tirgū mājsēdes dēļ, taču eksportējamo preču pieprasījumam nav ievērojamu iemeslu samazināties.
Ekonomikas stimulēšanas daudzveidīgie pasākumi,
kuri saistīti ar tēriņu pieaugumu pasaulē, pēdējā laikā ir
bijuši labvēlīgi daudziem
Latvijas rūpniecības uzņēmumiem, jo ir pavēruši lielākas noieta iespējas gan vietējā tirgū, gan eksporta tirgos.
Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Šā brīža elektrības cenu kāpums biržā, kas ir vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar pērno gadu, daudziem patērētājiem liek bažīties par strauju rēķinu kāpumu.
Covid-19 izplatība un tās mazināšanai ieviestie karantīnas pasākumi, kā arī dažādi citi ierobežojumi atstājuši būtisku ietekmi uz pārtikas un citu preču cenām pasaulē.