Ikviens cilvēks glabā kādu no deviņu veidu tumšiem noslēpumiem, un šie pagātnes rēgi pamazām grauž prātu, traucējot dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tā kā šie noslēpumi lielākoties ir ar negatīvu nokrāsu, tie netiek atklāti pat vistuvākajām uzticības personām un tas nastu padara vēl smagāku. Ar šādu atklājumu klajā nākuši austrāliešu zinātnieki.
Strādājot ar 240 brīvprātīgajiem, Melburnas Universitātes pētnieki noskaidroja, ka vispopulārākais tumšais noslēpums ir saistīts ar meliem. 77,6% no visiem respondentiem kaut reizi dzīvē ir apzināti snieguši nepatiesu informāciju, jo tobrīd šāda rīcība palīdzējusi sasniegt kādu mērķi, taču melu atklāšana varētu pamatīgi iedragāt attiecības ar līdzcilvēkiem, sāpināt kādu tuvinieku un kaitēt reputācijai profesionālajā vidē.
KATRAM VAIRĀKI
Pārsteidzoši daudz cilvēku – septiņi no katriem desmit – nespēj publiski atzīt, ka jūtas dziļi nelaimīgi par savu ārējo izskatu vai kādu ķermeņa daļu. Tas apliecina, ka ļoti lielai daļai moderno cilvēku nav neviena īsti tuva drauga, ar ko varētu pārrunāt ļoti privātas delikātas tēmas vai kam vienkārši izkratīt sirdi.
69,5% pētījuma dalībnieku ir noslēpumi par naudas lietām. Cilvēki bieži neatklāj patiesību par patiesajiem ienākumiem, lai izskatītos veiksmīgāki, nekā ir patiesībā, vai arī slēpj no apkārtējiem, ka iztērējuši līdzekļus spontānos pirkumos, atkarību dzīti vai vienkārši lētticības dēļ.
Rūpīgi tiek glabāti noslēpumi arī par romantiskām vēlmēm un seksuālu uzvedību. Šie dziļi personīgie jautājumi ir aktuāli attiecīgi 62,6% un 57,5% aptaujāto, un, pat ja cilvēki apzinās, ka atklāta izrunāšanās par šādām tēmām palīdzētu mazināt slogu, jautājumi ir tik sensitīvi, ka tikai retais uzdrošinās celt gaismā savus noslēpumus.
Krietni retāk pētījuma dalībnieku noslēpumu bagāžā ir īsti noziegumi – fizisku sāpju nodarīšana kādam, narkotiku lietošana, zādzība.
NEGATĪVO PATUR PIE SEVIS
Darba autori konstatēja, ka lielākoties neizpaužamie noslēpumi ir ar negatīvu nokrāsu un tie ik pa laikam vajā pagātnes atmiņu glabātāju. Domas pie noslēpuma atgriežas, kad pastiprinās draudi, ka tas varētu tikt atklāts, kad sanāk piedzīvot līdzīgu situāciju vai arī pilnīgi ikdienišķās situācijās.
"Cilvēki var iedomāties par saviem noslēpumiem, mazgājoties dušā, nokopjot traukus vai dodoties uz darbu," žurnālam New Scientist skaidro pētījuma autore Vala Bjanki no Melburnas Universitātes, "bieži vien ir nepatīkami, ja šādas domas ienāk prātā, kad to nevēlaties. Tādējādi cilvēki nonāk apburtajā lokā, spontāni domājot par saviem noslēpumiem un jūtoties par tiem vēl sliktāk."
Ir arī nelielā saujiņa pozitīvu noslēpumu, taču tie ir ievērojamā mazākumā, jo cilvēkiem patīk dalīties labajos darbos, tādēļ agrāk vai vēlāk pastāsta par padarīto. Šādi gaišie noslēpumi parasti ir saistīti ar simpātijām pret kādu cilvēku, pārsteiguma organizēšanu, piemēram, plāniem bildināt izredzēto, vai kāda laba darba slepenu pastrādāšanu.
Ņemot vērā, ka neatklātie noslēpumi pārlieku nodarbina cilvēku prātu, zinātnieki nākuši klajā ar idejām, kā neļaut tiem kļūt mokošiem. Viņi iesaka pavisam vienkāršu metodi: kad domas aizklejo pie noslēpumiem, jāsakoncentrējas uz kādu apzinātu darbību. Piemēram, kādas aktuālas problēmas risināšanu. Tas spējot izgaiņāt nepatīkamās atmiņas.