Rīgas pilī vakar notika Valsts prezidenta Egila Levita ierosinātā pirmā "solidaritātes sarunu" cikla domnīca Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts, kurā cita starpā izskanējis aicinājums iedzīvināt terminu "līdztautieši", izskaužot vārdu "cittautieši".
Valdība piešķīrusi gandrīz 700 000 eiro sabiedriskajiem medijiem, lai tie varētu attīstīt raidījumus krievu valodā. Speciālistiem labāk saprotams, vai summa adekvāta vai varbūt būtu nepieciešams piesaistīt arī komerciālās TV un radio, lai uzrunātu krievu valodu lietojošo auditoriju Latvijā. Tomēr kopumā lēmums, protams, pareizs, tādēļ tikai daži ieteikumi.
Kas tā par lietu, ka visiem procesiem valsts grožu turētāji skrien nopakaļ - nevis vada norišu gaitu, bet cīnās tikai ar to sekām?! Guļ, neliekoties ne zinis par laika ritumu, tad pēdējā brīdī pamana, ka vilciens jau izkustējies, skrien uz perona, kliedz, vaino visus pēc kārtas (tikai ne sevi), vicina savas vārgās dūrītes sazin kam, it kā no tā vairs būtu kāds labums.
Otrdien, 20.augustā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 123 personas, tajā skaitā desmit nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem, portālu Diena.lv informēja Iekšlietu ministrijas pārstāve Gunta Skrebele.No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 72% ir krievi, 14% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Aptaujāto vidū latvieši daudz biežāk nekā cittautieši tipisku Latvijas
iedzīvotāju raksturo kā strādīgu, uzņēmīgu un drosmīgu - tiesa, bieži
vien arī kā skaudīgu. Tikmēr cittautieši biežāk norāda, ka iedzīvotāji
ir patstāvīgi, ambiciozi un elastīgi, taču arī slinki, bailīgi un drūmi, liecina DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti.