Zanders: Ko stāstīt cittautiešiem?

Pirmkārt, jāsaprot, ka ar vienreizēju papildu finansējuma piešķīrumu nepietiks - pretējā gadījumā pēc gada diviem iesāktais sāks nīkuļot vai vispār būs jālikvidē. Citiem vārdiem, budžeta veidotājiem jārēķinās, ka LTV un LR budžetā šādam palielinājumam jāsaglabājas. Otrkārt, rūpīgi jāpārdomā veidi, lai mērķauditoriju vispār informētu un ieinteresētu par jaunumiem sabiedriskajos medijos. Pretējā gadījumā attiecīgā auditorija turpinās lietot pierastos informācijas avotus, pat ja, iespējams, vēlētos tos dažādot. Tātad zināma summa rezervējama pietiekoši aktīvai reklāmas kampaņai, izmantojot, piemēram, vides reklāmu vai Latvijas portālu versijas krievu valodā. Treškārt, jāsaprot - ja jaunais saturs būs tikai "pārcēlums" no latviešu versijas krievu valodā, tas diez vai sasniegs vēlamo mērķi. Jau pierastās latviešu "runājošās galvas" (politiķi, eksperti), kuri vienkārši šajā konkrētajā formātā runās krieviski, - ar to var būt par maz. Savukārt, kādai jābūt, ja tā drīkst teikt, specifiskajai pievienotajai vērtībai, grūti spriest - tas nopietni jāpārdomā. Var, piemēram, pieņemt, ka krievu valodas auditoriju objektīvi mazāk interesē novados, lauksaimniecībā notiekošais. Iespējams, tomēr tikpat labi šāda tematiska "ielikšana kastītē" var būt nevēlama no piederības Latvijai veicināšanas viedokļa. Iespējams, nevar tā: par Rīgu, Daugavpili stāstām, Cēsis un Kuldīga uz jums, kā saka, neattiecas, jo... Jārēķinās arī ar to, ka visu krievvalodīgo auditoriju vienalga nesasniegsim, līdz ar to jātiek skaidrībā par precīzāku segmentāciju. Te nevajadzētu iet vieglāko ceļu, izlīdzēties ar ierastajām un patiesībā tukšajām klišejām par "inteliģentajiem" vai "normālajiem krieviem". Varbūt kaut kas tematiski specifisks jāveido krievvalodīgo mazo un vidējo uzņēmēju auditorijai, jo, no vienas puses, ir sajūta, ka viņi par varas lēmumiem saņem ļoti nepilnīgu informāciju, un, no otras puses, šie cilvēki objektīvi ir valstij svarīgi. Skaidrs arī, ka būtu bezjēdzīgi veidot tādus kā propagandas raidījumus par to, cik viss Latvijā labi. Ja "krievu versija" turpinās latvju žurnālistikas labākās mazohisma tradīcijas, uzsverot, cik viss ir slikti, aizrautīgi atspoguļojot mūsu sīkos kašķus utt., mēs iesitīsim paši savos vārtos. Nav vērts arī kultivēt starpetnisko domstarpību nogludināšanas tonalitāti - to paslaucīšana zem paklāja tāpat nevienu nepārliecinās. Tieši otrādi - korekti jāskaidro pamatnācijas pozīcija, jo te, iespējams, ir daudz pārpratumu. Proti, pretējā puse to apzināti izkropļo, "versija" latviešu valodā paliek nezināma, un beigās ir vecie sliktie salauztie telefoni.