Savas neizpētītās, nezināmās teritorijas atklāšana dabā
Emocijas, atziņas un pieredze – šie ir tie instrumenti, ar kuriem strādā dabas un piedzīvojumu terapijā. Alās, mežā, kalnos, upēs iemācies kaut ko par sevi.
Daba
Mīts par Latvijas zaļumu
Nereti lepojamies ar savu valsti kā vienu no zaļākajām pasaulē, taču vai tā tiešām ir? Lai saprastu patieso situāciju, jau vairākus gadus notiek dabas skaitīšana. Tās laikā ne tikai atklātas daudzas jaunas sugas un pat kāda ala, bet nācies arī atzīt, ka nereti situācija ir sliktāka, nekā līdz šim šķitis.
Deviņas dabas veltes možumam
Pēc ziemas bieži izjūtam pavasara nespēku un izteiktu nogurumu. Pavasaris ir īstais laiks, lai dabīgā veidā stiprinātu imunitāti un ar uzviju atgūtu enerģiju. Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece piedāvā izmēģināt viegli pieejamas un efektīvas dabas veltes, kas ir teicams resurss vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai: "Pavasara gardumi ikdienas ēdienkartē sniegs ķermenim ne vien vitamīnus, bet arī šķiedrvielas, uzlabojot gremošanu un zarnu trakta darbību." Viņa iesaka vairākus vērtīgus dabas produktus, kas ļaus organismam atgūties pēc garās ziemas.
Ledusmati, leduskritumi un bumbas
Mitrā laikā, kad termometra stabiņš noslīd nedaudz zem nulles, lapu koku audzēs ir vērojama interesanta parādība – zari izskatās kā ietinušies cukurvatē. Iespējams ieraudzīt gan pavisam mazus pušķīšus, gan iespaidīgus, vairāku desmitu centimetru garus veidojumus. Šo parādību dēvē par ledusmatiem, un lielākoties tā vērojama mērenās ziemās un apstākļos, kad siltas temperatūras mijas ar nelielu salu, kas saglabājas stabils vairāku stundu garumā, piemēram, dienas ir siltas, bet naktīs vēl valda sals.
No stāvkrasta līdz zebrzirneklim
Regulāri gada simbola godā ceļot visdažādākās sugas un dzīvotnes, dabas sargātāji un pētnieki cer ne tikai iegūt jaunus datus, bet arī pievērst līdzcilvēku uzmanību dabā notiekošajiem procesiem.
Staldzenes stāvkrasti atzīti par Latvijas 2021.gada ģeovietu
Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks, popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus, par Latvijas 2021.gada ģeovietu atzinusi Staldzenes stāvkrastus, informēja biedrībā.
Pastaigas dabā gada nogales brīvdienām
Mūslaiku galvenā izdzīvošanas formula ir: darbs, mājas, svaigs gaiss. Tieši Latvijas dabas sniegtās iespējas mēs varam izmantot Jaunā gada garajās brīvdienās. Šoreiz ēšanu lauku krodziņos gan aizstāsim ar pikniku un centīsimies izvēlēties mazāk zināmus maršrutus. Latvijas daba piedāvā gana daudz visām gaumēm un vecumiem, lai katrs varētu izvēlēties sev piemērotāko, turklāt bez riska veidot sastrēgumus.
Pētījums: 50 gadu laikā zīdītāju un citu savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas pasaulē kopš 1970.gada ir sarukušas vidēji par 68%, liecina dabas aizsardzības organizācijas Pasaules Dabas fonda (PDF) 13.Dzīvās planētas ziņojums, aģentūru LETA informēja PDF komunikācijas vadītāja Laura Treimane.
Slidenā zuša dzīve
Šovasar pilsētas ielas krāšņo ne tikai daiļas politiķu ģīmetnes, kas sola labāku dzīvi rīdziniekiem, bet sliktāku – korumpantiem un citiem burlakiem, bet arī Pasaules Dabas fonda aicinājums sargāt zuti ar aizvērtu muti. Par pirmajām dekorācijām skaidrs, kāpēc tās redzam tagad un kad tās parādīsies nākamreiz. Ar zuti gan viss nav tik vienkārši, jo ar zuti vispār nekas nav vienkārši. Pēdējo aptuveni 40 gadu laikā Eiropas zuša populācija sarukusi aptuveni par 90 procentiem. Tā ir nopietna demogrāfiskā krīze, kam neviens demogrāfijas veicināšanas centrs pakaļ nedzied. Varbūt tā ir daļa no mutes aizvēršanas programmas
Dabas skaitīšanā jau apsekoti 90% no plānotajām teritorijām
Dabas skaitīšanā, ko 2016. gada izskaņā uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde (DPA), dabas vērtību apzināšana jeb biotopu kartēšana ir veikta 90% no apsekojamās teritorijas un teju puse biotopu īpašnieku jau ir saņēmuši informāciju par viņu īpašumā esošajām dabas vērtībām, portālu Diena.lv informē Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika.
Plūdos Indijā, Nepālā un Bangladešā vairāk nekā 200 cilvēki miruši un miljoniem evakuējušies
Musonu lietusgāžu izraisītajos plūdos Indijā, Nepālā un Bangladešā miruši vairāk nekā 200 cilvēku, kā arī evakuēti miljoniem iedzīvotāji. Plūdi traģiski skāruši arī Indijas Kazirangas nacionālo dabas parku, kurā gājuši bojā vairāk nekā 100 savvaļas dzīvnieku, ieskaitot vismaz astoņus Indijas degunradžus, kuru populācijai draud izmiršana, ziņo BBC.
Ķemeru Nacionālajā parkā uzieta līdz šim lielākā zināmā sikspārņu kolonija Latvijā
Ķemeru Nacionālajā parkā pagājušajā nedēļā, veicot sikspārņu monitoringu un izpēti, pētnieki uzgājuši līdz šim lielāko zināmo sikspārņu koloniju Latvijā - no kādas nelielas koka ēkas izlidojuši vairāk nekā 1000 nakts lidoņu -, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.