Lai gan 90. gados Diena tika uzskatīta par labēju avīzi, tai nekad nav bijušas vienaldzīgas arī dzīves pabērnu problēmas, visvairāk uzmanības gan pievēršot tiem, kuri paši cenšas tikt ar savām likstām un vājībām galā. Tā 1995. gada 9. novembra Dienā plašs raksts tika veltīts anonīmo alkoholiķu kustības 60 gadu jubilejai.
Lai gan 90. gados Diena tika uzskatīta par labēju avīzi, tai nekad nav bijušas vienaldzīgas arī dzīves pabērnu problēmas, visvairāk uzmanības gan pievēršot tiem, kuri paši cenšas tikt ar savām likstām un vājībām galā. Tā 1995. gada 9. novembra Dienā plašs raksts tika veltīts anonīmo alkoholiķu kustības 60 gadu jubilejai.
Pasaule ap mums lielākoties mainās
pamazām, tāpēc dažas pārmaiņas atceramies un novērtējam tikai
tad, ja salīdzinām tagadnes ainu ar kādu senāku fotogrāfiju.
Turklāt tas attiecas tikai uz dienā saskatāmām pārmaiņām, jo
naktsdzīvi iespējams salīdzināt tikai tajās bildēs, kas
glabājas cilvēka galvā – vai arī aprakstos.
Vienīgais pretarguments apgalvojumam,
ka jaunie laiki izraisījuši Latvijas izmiršanu, Latvijas pilsoņu
masveida aizbraukšanu no valsts, ir saistīts ar robežu apsardzību
un vislabāk izteikts padomju laika anekdotē, kad ebrejs uz
jautājumu, ko viņš darītu, ja Padomju Savienība atvērtu
robežas, atbild, ka tad viņš uzkāptu augstā, augstā kokā, lai
tie citi promskrējēji viņu nesamin. Ja padomju laikos atvērtu
robežas, aizbraucēju tiešām būtu daudz vairāk nekā tagad.
Tomēr ar atvērtām robežām emigrācija ir problēma arī tad, ja
padomju sistēma tiek likvidēta.
Latviskās
identitātes meklējumi un to apšaubīšana ir nebeidzams process,
kā varena pazemes upe, kas ik pa laikam izlaužas virspusē un
izlauzdamās aizgāž savam tecējumam kādu klintsbluķi priekšā.
Pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas šis
process Dienā tika
atspoguļots jo plaši un, tuvojoties gadumijai, vēl vairāk.