Dienu pirms Latvijas valsts proklamēšanas 75 gadadienas (tātad pirms 30 gadiem) arī tā laika Dienas piektdienu pielikums Stils veltīja vairākus tekstus un bildes 18. novembrim. Tai skaitā šo rindu autora sleju Bij man reiz meitene ar astoņpadsmit pirkstiem.
"Astoņpadsmitā gada 18. novembra akts ir tik neticams notikums sirmās latviešu tautas īsajā vēsturē, ka tā pieminēšana vien dara brīnumus: medus kļūst lielāks un bites saldākas, Rīgā dzird latviešu valodu, zaķi pastalās soļo karaspēka parādē, grēcīgie kāpj debesīs sūdzēt par vēstures netaisnību, pat Ulmanis ar Meierovicu ir atkal klāt, skat, Valters arī, Miķelīša vien nevaid. Atkal nāk kopā pat Krievijas armijas virsnieki un, zināms, specdienestu aģenti arī, atkal okupācijas karaspēka klātbūtnē! Vācieši sen pagājuši, no kurienes tāds romantisms? Atkal igauņi to lietu ņem visnopietnāk, atkal Amerika pēdējā. Vudro Vilsons jau dievojas, ka mazās tautas viņu pārpratušas: jo vairāk valstu, jo vairāk nesaskaņu taču. Drīz viņš tiksies ar Bušu un atvainosies viņam par sagādātajām neērtībām.
Dzirdu, Radio SWH kā zīle nes vēsti: drīz Latvijas "pirmās neatkarības" gadadiena. Un pareizi saka, jo Latvijas neatkarība var būt tikai pirmā un vienīgā, proti, 18. novembrī proklamētā neatkarīgā Latvijas valsts.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!