Pasaulē valda vispārizplatīts stereotips, ka digitālās transformācijas karognesēji ir drosmīgi inovatīvu tehnoloģiju izstrādātāji, kā arī biznesmeņi, kas saskata un izmanto šīs iespējas. Tiek uzskatīts, ka viņi dzen uz priekšu vispārējo digitālo attīstību, kamēr valsts sektori šajā jomā ir nedaudz senili. Daudzviet pasaulē tā arī ir. Taču Baltijā, un jo īpaši Latvijā, vērojams tieši pretējais – valsts digitalizācija ik gadu uzņem apgriezienus, un ir pamats runāt par to, ka Baltijas reģions kopumā uzrāda labus rezultātus publiskā sektora digitalizācijā.
Īstenojot Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju projektu, līdz 2027.gadam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nodrošinās iespēju apgūt digitālo pakalpojumu lietošanas pamata prasmes vismaz 40 000 iedzīvotāju, īpaši senioriem un ekonomiski neaizsargāto iedzīvotāju grupām, informēja VARAM.
Digitalizācija un vides apziņa ienāks arī līgošanā, prognozē
mākslīgais intelekts jeb ChatGPT "pārdomas" par latvietības,
saulgriežu svinēšanas un Dziesmu svētku nākotni.
Par valsts pārvaldes digitalizāciju Igaunijā Andis Sedlenieks sarunājas ar Igaunijas Valsts koplietošanas
pakalpojumu centra ģenerāldirektoru Pertu Eo Rannapu.
Digitalizācijas politikas attīstībai nepieciešama visas Eiropas Savienības (ES) sadarbība, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.