Malaizijas ziemeļrietumos ir neliela sala Penana, nosaukta vietējās riekstu palmas vārdā. Penanas galvaspilsēta Džordžtauna ir bagāta ar hinduistu un budistu svētvietām, bet netālu no tās džungļos atradu templi gardēžiem - Tropisko garšaugu dārzu. Tā bija lieliska iespēja redzēt, kā dabā aug visādas lietas, ko līdz šim galvenokārt pazinu veikalu plauktos kaltētā un safasētā veidā. Lai neapmaldītos vairāk nekā 500 augu un citu dzīvo radību mudžeklī, pa garšaugu takām devos gida pavadībā.
Ēdiena pievilcīgums man vienmēr saistās ne tikai ar tā garšu, bet arī ar asociācijām, ko tas izraisa. Īpaši iecienīt kādu gardumu man dažreiz palīdzējis pat tas, kādā kontekstā to piemin XV gadsimta hronikas vai XVIII gadsimta memuāri. Vēl viens iedvesmas avots ir bērnības atmiņas un studentu gados izlasītās grāmatas. Tāpēc rudens sākums manā iztēlē neatraujami saistāms ar āboliem un sēnēm.