Grieķija un tās kreditori otrdien panākuši vienošanos par par parādu nastas māktās valsts budžeta mērķiem nākamajiem trim gadiem, ziņu aģentūrai ANA apliecināja avots valdība.
Vācija, pateicoties Grieķijas krīzei, ieguvusi apmēram 100 miljardus eiro, liecina privātā bezpeļņas Leibnica Ekonomisko pētījumu centra pirmdien publicētais pētījums.
Milzīgais bēgļu un imigrantu pieplūdums pārsniedz Grieķijas iespējas, piektdien paziņoja parādu nastas māktās valsts premjerministrs Aleksis Ciprs, vienlaikus aicinot Eiropas Savienību (ES) sniegt palīdzību šīs krīzes atrisinājuma labā."Šī problēma ir lielāka par mums. Grieķija ir valsts, kas atrodas ekonomiskās krīzes situācijā, un tā ir nostādīta milzīgas humānas krīzes priekšā šīs krīzes ietvaros," sacīja premjers.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs ceturtdien ierosināja septembrī rīkot viņa vadītās partijas Syriza ārkārtas kongresu, lai vienotos par valdības stratēģiju attiecībā uz valsts jauno glābšanas programmu.
Grieķijai pašlaik jāvērtē dažādu izdevumu ilgtspēja, tostarp pensijas, kā arī izdevumi citās jomās, piemēram, aizsardzībai, norāda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Lai arī eirozonas finansiālā situācija nav tik bēdīga kā pirms trim četriem gadiem, kad valūtas zonas izjukšana tika uzskatīta par samērā reālu scenāriju, spriedze turpina saglabāties. Tā saistīta ar Grieķiju, kuras glābšana izrādījusies neveiksmīga, un dienas kārtībā ir valsts finansiālo problēmu risināšana ar starptautisko aizdevēju palīdzību.
Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's (S&P) otrdien paaugstināja Grieķijas kredītreitingu, norādot, ka Eiropas Savienības (ES) piešķirtais īstermiņa finansējums samazinājis iespējas valstij nākamā gada laikā piedzīvot parādsaistību maksātnespēju.Aģentūra valsts kredītreitingu paaugstināja no CCC- uz CCC+.
Grieķijas valdība otrdien paziņoja, ka vēlas noformēt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par trešo glābšanas programmu līdz 20.augustam.Pēc tam, kad parlaments būs nobalsojis par kreditoru pieprasīto reformu otro daļu, valdība "nekavējoties atsāks pārrunas ar aizdevējiem - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) -, kurām vajadzētu ilgt, vēlākais, līdz 20.