Kā liecina starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.
Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir "paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām". Latvijā pirmā portlandcementa rūpnīca sāka darbu 1868. gadā Rīgā.
Tā kā bija pieejams vietējais cements, tad jau 1871. gadā tika atvērta pirmā rūpnīca, kas sāka ražot pirmos betona izstrādājumus. No XIX gadsimta beigām betons Latvijā tika plaši izmantots viaduktu, tiltu, stabu un dzelzceļa būvju konstrukciju ražošanā (Grosvalds I. u. c. Ķīmiskās ražošanas attīstība Latvijā (no sendienām līdz 1918. g.). Rīga, Latvijas Ķīmijas vēstures muzejs, RTU izdevniecība, 2008, 78. lpp.). No šī laika Latvijā izveidojās specializācija gan cementa ražošanā, gan arī betona būvkonstrukciju ražošanā. Daļu no Latvijā saražotā cementa eksportēja, bet betona ražojumi pamatā tika izmantoti tikai vietējām vajadzībām. Maksimālos cementa un betona būvkonstrukciju ražošanas apjomus Latvija sasniedza XX gadsimta 80. gadu vidū. 1986. gadā Latvijā tika saražoti 86,7 tūkstoši tonnu cementa. 1988. gadā Latvijā saražoja 1,5 miljonus kubikmetru dzelzsbetona izstrādājumu (Latvijas tautas saimniecība: Statistikas gadagrāmata ‘90. Rīga, Avots 1991, 216. lpp.). Tolaik no visa Latvijā saražotā cementa 30–40% tika izvesti (eksportēti) ārpus Latvijas.
Neatkarīgās Latvijas laikā ir saglabājusies gan cementa, gan arī dzelzsbetona konstrukciju ražošana. Betona īpašības var būtiski uzlabot, ja tam pievieno dažādas piedevas. Viens no betona trūkumiem ir relatīvi augsts blīvums un labas siltuma vadītāja spējas, kas bez īpašas siltināšanas nozīmē ievērojamus siltuma zudumus tikai no betona vai dzelzsbetona veidotajās ēkās. Betona trūkumus var novērst, ražojot betonu ar īpašām pildvielām. Viens no virzieniem ir kā pildvielu betonam izmantot skaidas vai koka šķiedras, ražojot skaidbetonu – tam ir mazāks blīvums nekā betonam, augsta izturība un daudz augstākas siltumizolējošās īpašības nekā parastam betonam.
Eksporta tendences
Kā liecina starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati, 2023. gadā pasaules līdere pēc skaidbetona izstrādājumu eksporta bija Ķīna, kuras eksporta ienākumi bija 214 miljoni eiro, bet Ķīnas daļa globālajā tirgu bija 32,7%. Otrajā vietā bija Austrija – 42 miljoni eiro (7,2%), bet trešajā – ar 34,6 miljonu eiro lielu eksportu bija Japāna (5,9% no pasaules kopējā eksporta). Tālāk sekoja Spānija (5,57% no pasaules kopējā eksporta), Vācija (4,95% no pasaules kopējā eksporta), Čehija (4,25% no pasaules kopējā eksporta), Francija (4,03% no pasaules kopējā eksporta), Dānija (3,67% no pasaules kopējā eksporta), Ungārija (3,57% no pasaules kopējā eksporta), bet pasaules desmitnieku noslēdza ASV (3,34% no pasaules kopējā eksporta). Vienpadsmitajā vietā pasaulē bija Kanāda (2,21% no pasaules kopējā eksporta), 12. vietā – Itālija (2,19% no pasaules kopējā eksporta), bet Latvija ar 12 miljonu eiro lielu eksportu 2023. gadā (2,08% no pasaules kopējā eksporta) bija 13. vietā pasaulē. Aiz Latvijas sekoja Nīderlande (1,85% no pasaules kopējā eksporta), Taizeme (1,03% no pasaules kopējā eksporta) un pat Krievija (1% no pasaules kopējā eksporta). Lietuva ar 2,3 miljonu eiro lielu eksportu bija 29. vietā pasaulē, bet Igaunija ar vienu miljonu eiro lielu eksportu bija 34. vietā pasaulē.
Pirmajā vietā pasaulē
Rēķinot ienākumus no skaidbetona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā, pirmajā vietā pasaulē ar 6,45 eiro uz vienu iedzīvotāju bija Latvija. Otrajā vietā bija Austrija (4,61 eiro uz vienu iedzīvotāju), bet trešajā vietā – Dānija (3,61 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Čehija (2,29 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Ungārija (2,17 eiro uz vienu iedzīvotāju). Lietuva ar 0,79 eiro uz vienu iedzīvotāju bija sestajā vietā pasaulē. Septītajā vietā bija Igaunija (0,76 eiro uz vienu iedzīvotāju). Tālāk sekoja Horvātija (0,74 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Spānija (0,67 eiro uz vienu iedzīvotāju). Nīderlande (0,61 eiro uz vienu iedzīvotāju) noslēdza pasaules lielāko eksportētāju desmitnieku. Visai augsti ienākumi no skaidbetona izstrādājumu eksporta uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā bija arī Šveicē (0,59 eiro uz vienu iedzīvotāju), Portugālē (0,50 eiro uz vienu iedzīvotāju), Baltkrievijā (0,50 eiro uz vienu iedzīvotāju), Slovākijā (0,46 eiro uz vienu iedzīvotāju) un Slovēnijā (0,45 eiro uz vienu iedzīvotāju).
Latvija ir valsts ar augsti attīstītu meža nozari un kokapstrādi, kā arī ar ļoti augsta līmeņa būvmateriālu rūpniecības nozari. Tas kopumā dod stingru pamatu attīstīt vairākus nišas produktus, kas Latvijai ir izdevies, kļūstot par vienu no pasaules līderiem skaidbetona produkcijas eksportā.
