Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad varētu samazināties par 5-6%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).
Latvijas Banka, pārskatot martā izteiktās prognozes, šobrīd šajā gadā sagaida straujāku kritumu ekonomikā - 7,5% apmērā pretstatā iepriekš lēstajiem 6,5%. Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā būs 0% pretstatā iepriekš lēstajiem 0,5%.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, samazinājies par 1,5%, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Šī gada 1. ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 2,9% salīdzinājumā ar pērnā gada beigām, bet gada griezumā saruka par 1,4%. Sākotnējā krīzes ietekme vairāk skāra pakalpojumu nozares, kurās pievienotā vērtība samazinājās par 2,6%, kamēr ražošanā tā joprojām bija par 3,0% lielāka nekā pirms gada. Tas ļoti labi atbilst priekšstatam, ko veido ziņas no uzņēmumiem. Rūpnieki martā vēl vēstīja par samērā labvēlīgu situāciju, tiem turpinot izpildīt iepriekš saņemtos pasūtījumus. Turpretim pakalpojumu nozares krīzi izjuta jau pirms jebkādu ierobežojumu ieviešanas, mainoties cilvēku uzvedībai.
Šajā gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā, bet valdības parāds varētu pieaugt līdz 51,7% no IKP, informēja Finanšu ministrija (FM). Minētā prognoze izriet no FM sagatavotā Latvijas Stabilitātes programmas projekta 2020.-2023.gadam.
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,2%, salīdzinot ar 2018.gadu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Mūsu valsts ir neatraujama globālās ekonomikas, un it īpaši Eiropas ekonomikas, sastāvdaļa, un tur valdošās tendences neizbēgami ietekmē arī Latviju. Jaunākā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija par mūsu valsts tautsaimniecības sniegumu pagājušā gada ceturtajā ceturksnī to visai uzskatāmi apliecina.
Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada trešo ceturksni, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem palielinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. "Faktiskajās cenās IKP trešajā ceturksnī bija 8,1 miljards eiro," vēsta CSP un norāda, ka, salīdzinot ar otro ceturksni, "pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP ir palielinājies par 0,7%".
Latvijā šogad ekonomika aug lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā. Sezonāli izlīdzinātajos IKP datos starpība starp Baltijas valstīm nav ļoti liela, ap vienu procentpunktu. Šādi rēķinot, Latvijas ekonomika 2.ceturksnī auga par 2,9%, bet pirmajā pusgadā kopumā par 3,0%. Taču visai neglaimojoši izskatās detaļu salīdzinājums, jo īpaši attiecībā pret Igauniju. Tā var lepoties ar fantastiski strauju "gudro" pakalpojumu nozaru (komercpakalpojumi, informācija un sakari) un investīciju kāpumu, 2.ceturksnī par vairāk nekā 20%. Tas sola kaimiņvalstij straujāku attīstību nākotnē. Lietuvā labāka ir apstrādes rūpniecības dinamika, ir zināms par lielajām investīcijām šajā nozarē.
Daudz apspriestās globālās tendences saistībā ar ekonomiskā pieauguma tempa mazināšanos diemžēl nav metušas līkumu arī Latvijai. Mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps jūtami rūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, līdz ar to sliktāki ekonomikas dati vairs nav uzskatāmi par atsevišķu gadījumu, bet gan sākuši izvērsties tendencē. Galvenais jautājums ir par to, vai šī tendence novedīs līdz reālai krīzei, vai arī runa būs tikai par lēnākas izaugsmes perioda iestāšanos, bet pēc tam ekonomika atsāks strādāt ar vēl lielākiem apgriezieniem.
Šī gada sākumā ekonomiskā aktivitāte Latvijā gada griezumā augusi par 3%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigās sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājusies par 0,1%.