Tas nozīmē arī to, ka personai bezdarbnieka statuss nevarēs būt tajā mēnesī, kurā gūti ienākumi no saimnieciskās darbības vai autoratlīdzības. Detalizēta informācija par jaunajiem nosacījumiem un par izņēmuma gadījumiem ir atrodama Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnē.
Medijos un sociālajos tīklos jau ir parādījušies atšķirīgi viedokļi par gaidāmajiem jaunumiem – sākot no atbalsta un norādēm, ka cilvēki, kuri tirgo savus amatniecības darinājumus vai vada pasākumus, nav bezdarbnieki šī jēdziena klasiskajā nozīmē, un beidzot ar nosodījumu, ka mūsu likumdevēji kārtējo reizi nodemonstrējuši naidīgumu pret mazā biznesa veidotājiem un radošajiem autoratlīdzību saņēmējiem.
Ja raugās plašāk uz to, kāds tad ir no 1. aprīļa gaidāmo izmaiņu mērķis, tad loģiku tiešām grūti saskatīt. Piemēram, ja laukos slēgs skolu un pedagoģe, kura paralēli algai gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, zaudēs darbu, viņa, visticamāk, intensīvi meklēs citu darbu arī tad, ja viņai tiks maksāts bezdarbnieka pabalsts.
Turklāt gadījumā, ja nākamajā Saeimā daudzas deputātu vietas iegūs tādi politiskie spēki, kuri sola īstenot valsts pārvaldes reformu, tad arī ministriju darbinieki var nonākt bezdarbnieku rindās un sastapties ar situāciju, kad, piemēram, autoratlīdzība liedz saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Ja ministrijas un citas par nodarbinātību atbildīgās iestādes tiešām gribētu mērķtiecīgi mazināt bezdarbu mūsu valstī, tad būtu jākoncentrējas uz tām teritorijām, kur bezdarbs ilgtermiņā ir akūtāka problēma nekā citur Latvijā. NVA publiskotā karte jau daudzus gadus rāda to, ka Latgalē bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks nekā citos reģionos. Šāgada februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis mūsu valstī bija 5,2%. Rīgā un Pierīgā tas bija vien 3,8%, Kurzemē – 5,8%, Zemgalē –5,3%, Vidzemē – 5%, bet Latgalē – 10,6%. Ir arī dažādi citi dati, to vidū, kompānijas Lursoft IT un banku apkopotā statistika, kas rāda, ka ekonomiskā aprite Latgalē ir vājāka nekā pārējā Latvijā.
To ņemot vērā, atbildīgajām valsts iestādēm kopā ar pašvaldībām būtu intensīvāk un mērķtiecīgāk jāstrādā pie tā, lai bezdarba līmenis Latgalē samazinātos līdz Vidzemes, Zemgales un Kurzemes līmenim, nevis jāsarežģī dzīve tiem cilvēkiem, kuri uz brīdi nonākuši bezdarbnieka statusā.