Amerikas Savienoto Valstu nesenais paziņojums par atteikšanos no pretraķešu aizsardzības sistēmas pēdējā ceturtā posma izvēršanas Polijas teritorijā pamatoti nav izraisījis īpašu plašākas sabiedrības uzmanību, jo būtībā nenozīmē lielas izmaiņas, vismaz, ja uz to raugās no Baltijas valstu drošības viedokļa.
Noteikti ir normāli un saprotami, ka tieši Aizsardzības ministrija ir tā nacionālā līmeņa iestāde, kas vērsusi sabiedrības uzmanību uz kādu pieminēšanas vērtu datumu - 21. martu, jo tieši šo ceturtdien aprit 7884 dienas, kopš mūsu valsts atguvusi neatkarību - par vienu dienu pārsniedzot pirmās Latvijas brīvvalsts pastāvēšanas ilgumu.
Divus gadus pēc revolucionāro notikumu sākuma Sīrijā, kas nu jau paņēmuši 70 tūkstošus dzīvību, nākas atgriezties pie iepriekš izteiktā viedokļa, ka vardarbība jāaptur pēc iespējas ātrāk.
Kopš 2003.gada marta, kad amerikāņu vadītās koalīcijas spēki iebruka Irākā, pagājuši jau desmit gadi. Ārvalstu koalīcijas militārā klātbūtne šajā valstī ir beigusies, tomēr joprojām nav vienkārši izvērtēt apjomīgās intervences sekas un nozīmi.
Labi var saprast vilšanos, kāda pārņēma ne vienu vien amerikāņu un britu militārpersonu, kas pēc iebrukuma Irākā pirms 10 gadiem (2003. gada 20. martā) cerēja atrast kādā no Sadama Huseina armijas noliktavām masu iznīcināšanas ieročus - ķīmiskos un bioloģiskos, taču neko tamlīdzīgu neieraudzīja.
Atceroties pašus smagākos krīzes laikus, kad spaidīgajos finansiālajos apstākļos Latvija pieņēma lēmumu atteikties no dalības Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas kaujas grupā, tagad aina acīmredzami mainījusies uz pievilcīgo pusi.
Būs grūti atrast otru karavīra amatam līdzīgu profesiju, kurā tik lielā mērā jāsaskaras ar fiziskiem pārbaudījumiem un regulārām slodzēm (arī pārslodzēm), ar atrautību, turklāt visai biežu, no mājām, kā arī reāliem draudiem personīgajai dzīvībai.
Ukraina ar tās politisko izvēli, nosakot savu nākotni, ir daudzkārt svarīgāks jautājums, nekā šķiet, jo valsts izvietojums, mērogs un iespējamie ieguvumi gan no šīs valsts pozīcijām, gan ES interesēm raugoties, ir lieli.
Par to, ka pirms 16. marta atmosfēra noteikti jāuzsilda, pirmais publisku norādi devis Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, kurš vienā grozā šoreiz sametis okupācijas noliegumu, «fašisma atbalstītāju» gājienu un «hitleriešu» pieminekļu atklāšanu.
Septiņdesmitajā gadadienā kopš Ziemas kara sākuma (2009. gada novembrī) bija iespēja vērot Somijas armijas mācības valsts vidienē pie austrumu robežas netālu no Krievijas. Jēgeru rota saņēma uzdevumu doties uz pozīcijām mežā un iznīcināt tur ienākušā pretinieka vienības.