Vai var uzskatīt, ka beidzamajos gados zemessardzē, kurā ir 10 tūkstošu cilvēku, esat pabeiguši paaudžu maiņu?
Tieši tā. Zemessardze ir atjaunojusies ļoti pamatīgi, un 60% no zemessardzes sastāva ir Latvijas pilsoņi, kas ir jaunāki par 35 gadiem. Pārējie - 40 procentu - atrodas zemessardzē ilgstoši. Mēs lepojamies, jo viņi ir mūsu atbalsts un kodols, ļoti pieredzējuši, patriotiski noskaņoti pilsoņi, kas turpina gandrīz 20 gadu ilgu dienestu. Esmu pateicīgs šiem cilvēkiem, kurus nav nobiedējis tik minimāls valsts atbalsts mācībās. Tomēr, neraugoties uz tik ierobežotu finansējumu, - pateicoties gan NBS komandierim, gan aizsardzības ministram - tagad vismaz varēsim kompensēt zemessargiem izdevumus, kas saistīti ar braukšanu uz mācībām. Paši pirmie viņu izdevumi ir degvielas iegāde, lai varētu nokļūt mācībās. Tāpat jebkuri lielie pasākumi, kas pārsniedz piecas sešas stundas, tiek nodrošināti ar ēdināšanu.
Kā izdevies panākt, ka ekonomiski grūtajos laikos cilvēki atnākuši uz zemessardzi?
Ir saskanējušas divas lietas: pirmkārt, vienībās rotu un bataljonu komandieri aktīvi strādā ar skolu jaunatni, otrkārt, mums ir laba sadarbība ar jaunsardzi. Liela daļa jaunsargu vēlāk iestājas zemessardzē. No masu informācijas līdzekļiem cilvēkiem bieži rodas iespaids, ka visi brauc projām no Latvijas, ka viss ir ļoti slikti, taču ir ļoti liela daļa jaunatnes, kas ir optimistiski noskaņota un negrasās nekur aizbraukt. Un tas ir mūsu lielākais atbalsts un kodols, lai zemessardzes organizācija arī turpmāk būtu spēcīga. 2012. gadā zemessardzē brīvprātīgi iestājās 823 cilvēki. Tie ir jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
Kāda ir atšķirība starp zemessardzi patlaban un tās pirmajos pastāvēšanas gados 90. gadu sākumā?
Toreiz bija ļoti trauksmains laiks un zemessargi bija pirmie Latvijas patrioti, kas uzņēmās daudz plašu uzdevumu. Tolaik pilnīgi aizstājām robežsardzi un lielā mērā aizstājām Iekšlietu ministriju. Droši vien esat dzirdējis par skaļajām operācijām, kontrabandas ķeršanu, nelegālās tirdzniecības apkarošanu, piemēram, Centrāltirgū, likumpārkāpēju aizturēšanu. Šodien valstī šīs sfēras ir sakārtotas. Robežsardzei un Iekšlietu ministrijai mūsu atbalsts ir nepieciešams tikai minimāli. Ar robežsardzi sadarbojamies valsts vispārējās drošības ietvaros, ar IeM - kad ir vajadzīgas ļoti lielas masas, konkrēti - pazudušo cilvēku meklēšanā, ar ugunsdzēsējiem - ugunsgrēku dzēšanā. Mēs arī cits citu apmācām. IeM izmanto mūsu mācību iestādes, lai varētu pilnveidot sava personāla sagatavotību, bet viņi mūs apmāca policejisko funkciju veikšanā, ugunsdzēsēji apmāca zemessargus, jo nedrīkst tāpat iesūtīt mežā - nepieciešama vismaz minimālā sagatavotība. Tā ir brīvprātīga lieta, un šādi apmācīti ir 600 zemessargu, kuri aktīvi strādā tajos reģionos, kur nav iecirkņu pilnvaroto. Viņiem ir laba sadarbība ar vietējo pašvaldību. Taču pamatā tagad zemessardze kā Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa ir pilnībā orientēta uz valsts aizsardzības nodrošināšanu. Ar tādiem pašiem uzdevumiem kā sauszemes brigāde. Atšķirīgais - zemessargs šos paņēmienus, dažādas zināšanas apgūst divas trīs reizes ilgākā laikā, jo viņš var ierasties uz mācībām tikai sestdienās un svētdienās.
Tas nozīmē, ka diskusija par zemessardzes iespējamo pāriešanu IeM sistēmā ir beigusies?
Tieši tā. Pirms gada veicām pētījumu - IeM vajadzībām (ugunsgrēki, pazudušo cilvēku meklēšana) zemessardze tikusi iesaistīta par vienu procentu, bet visu pārējo laiku esam pildījuši NBS komandiera noteiktos uzdevums. Tā ir apmācība un dažādi sagatavošanas pasākumi, kas nepieciešami valsts aizsardzības nodrošināšanai.
Kas jums sagādā vislielākās raizes?
Tieši kaujas gatavības sasniegšanā mums nepieciešams nodrošināt ļoti augstas kaujas spējas to minimālo iespēju robežās, ko valsts mums var dot. Zemessardzei, tāpat kā citiem regulāro spēku veidiem, ir vajadzīgs jauns ekipējums, vajadzīgi lielāki līdzekļi, lai mācību procesā iesaistītu vairāk zemessargu, jo nevarēsim sasniegt augstu kaujas gatavību, ja neko neieguldīsim. Var īslaicīgi kaut ko sasniegt, balstoties tikai uz patriotismu, bet ilglaicīgi ir jābūt sistēmai, kas nodrošinātu kaujas spēju saglabāšanu un regulāru atjaunošanu.
Ko zemessardzei nozīmē augstas kaujas spējas?
Zemessardzes kaujas spējas neattiecas tikai uz aviāciju un jūras spēkiem. Mums ir uguns atbalsta spējas, ķīmiskā izlūkošana, inženieri un pretgaisa aizsardzība, taču galvenais ir kājnieku bataljoni. Sagatavojam zemessardzi, lai tā būtu unificēta, lai to varētu izmantot iespējami plašāk. Cenšamies, lai zemessargs būtu universāli sagatavots, apguvis taktiskās kaujas iemaņas.
Ko atbildēsiet uz apgalvojumu, ka ar mūsu valsts turību augstas kaujas spējas nevar nodrošināt?
Kritiķi tā izsakās, bet es uzreiz varu pateikt, ka vēlos šādus apgalvojumus atspēkot. Paskatīsimies, kas notiek pasaulē - kādā veidā karo opozīcija pret lieliem spēkiem daudzos reģionos. Nu jau pagātnē Čečenijā, joprojām Afganistānā vai arī Ziemeļāfrikā un Sīrijā. Nav viņiem pretraķešu iekārtu, nav dārgu sistēmu. Cilvēkam vispirms ir jābūt pārliecībai, ka viņš ir spējīgs un vēlas aizsargāt savu valsti, un tad ar minimāliem līdzekļiem iespējams paveikt ļoti daudz. Zinām, kādā veidā Afganistānā pret PSRS armiju karoja dušmaņi - toreiz viņus tā sauca -, kas bija spējīgi ar vienkāršu kalašņikovu notriekt helikopterus. Viss ir atkarīgs no cilvēka, no taktikas, kādu viņš lieto, no gribas aizstāvēt valsti. Un zemessardze ir balstīta uz šo gribu. Pašlaik valsts nevar iedot visu, ko vēlamies, tomēr zemessargs ir ekipēts, viņš ir saņēmis individuālās aizsardzības ierīces, mums ir diezgan mobilas vienības, esam simtprocentīgi nodrošināti ar vieglajiem kājnieku ieročiem. Mēs spējam aizsargāt savu valsti. Esmu par to pilnīgi pārliecināts, un tāpēc pie mums nāk zemessargi.
Kā nepietiekama finansējuma apstākļos saglabāt zemessargu interesi par šo nodarbošanos?
Tiklīdz zemessargam kļūs neinteresanti, viņš nenāks uz mācībām. Tām jābūt atraktīvām. Zemessargi principā neatrodas klasēs, viņi visu laiku atrodas kustībā, dinamikā uz attīstību. Viens piemērs jaunai iniciatīvai - ir sākta kibervienības veidošana. Mēs dodam iespēju piedalīties zemessardzē arī tiem pilsoņiem, kuri nevar iesaistīties izteikti militārās nodarbībās, taču ir spējīgi IT jomā.
Vai zemessardzei jāpalielina dalība starptautiskajās misijās?
Zemessardze vēlas piedalīties šādās misijās. Tikai iesaistoties norisēs, kas prasa visaugstāko sagatavotību, iespējams paaugstināt mūsu vienību kaujas spējas.