Irānas augstākais garīgais līderis ājatolla Alī Hāmeneī apsūdzējis ASV saistību nepildīšanā - proti, solītie sankciju atvieglojumi pēc panāktās vienošanās par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu ir tikai "uz papīra" un nav ieviesti dzīvē, vēsta ziņu aģentūra Reuters.Hāmeneī norādījis, ka patiesībā ASV turpina "no Irānas aizbiedēt uzņēmumus un ārvalstu investorus".
ASV prezidents Baraks Obama kodoldrošības samitā Vašingtonā brīdinājis - ir pavisam reāli draudi, ka teroristi var mēģināt sarīkot kodoluzbrukumus, kas izmainīs visu pasauli, vēsta BBC. Obama specifiski norādījis, ka kodolieroču vai kodolmateriālu, lai izgatavotu tā dēvētās netīrās bumbas, nonākšana tieši grupējuma _Islāma valsts _rokās ir "viens no vislielākajiem draudiem globālajai drošībai".
Teroristu centieni iegūt kodolmateriālus un plāni sarīkot uzbrukumus kodolobjektiem būs viens no centrālajiem jautājumiem, ko vakar Vašingtonā atklātajā kodoldrošības samitā ceturtdien un piektdien apspriedīs vairāk nekā 50 pasaules valstu vadītāji. Valstu rīcībā joprojām ir liels daudzums radioaktīvo materiālu, bet ne visur to aizsardzība ir visaugstākajā līmenī, tāpēc ir nopietni riski, ka tie var nonākt nepareizajās rokās, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Ziemeļkoreja tuvākajā laikā veiks kodolgalviņas un ballistisko raķešu izmēģinājumus, otrdien paziņoja valsts vadītājs Kims Čenins, par kura teikto vēstīja oficiālā ziņu aģentūra KCNA.
ASV Stratēģisko spēku komandieris admirālis Sesils Heinijs pirms aizvadītajā nedēļā veiktā starptautiskās ballistiskās raķetes _Minuteman III _testa Kongresa apakškomitejas sanāksmē uzsvēra, ka ASV steidzami jāmodernizē savs kodolarsenāls, lai saglabātu spēka balansu globālajā arēnā, kur par ietekmi ar Savienotajām Valstīm konkurē pasaulē lielākā kodolarsenāla īpašniece Krievija, kā arī Ķīna.
Dienvidkorejas prezidente Paka Gunhje otrdien paudusi pārliecību, ka Phenjanas kodolprogramma nestiprinās Ziemeļkorejas režīmu, bet "tikai paātrinās tā sabrukšanu", ziņo mediji.Paka uzrunā parlamentam solīja stingri vērsties pret Ziemeļkoreju par tās provokatīvo kodolizmēģinājumu un raķetes palaišanu.
ASV Kongresa augšpalāta Senāts trešdien vienprātīgi nobalsoja par ekonomisko sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju, lai sodītu šo valsti par tās provokatīvo kodolizmēģinājumu un raķetes palaišanu.
Ziemeļkorejas veiktais kodolizmēģinājums ne tikai burtiski satricināja zemi, radot 5,1 magnitūdu spēcīgus pazemes grūdienus, un izsauca nosodījumu no Rietumvalstīm, bet arī aizkaitināja Phenjanas tuvāko sabiedroto - Ķīnu, vēsta CNN.Eksperti gan lēš, ka Ziemeļkorejas apgalvojumi par ūdeņraža bumbas izmēģinājumu nav patiesi, taču par visai ticamu scenāriju uzskata parastas atombumbas izmēģinājumu, kādus Ziemeļkoreja iepriekš jau ir veikusi.
Starptautiskā sabiedrība trešdien asi nosodīja Ziemeļkoreju, kura paziņojusi, ka veiksmīgi izmēģinājusi ūdeņraža bumbu, kas ir daudzkārt jaudīgāka par atombumbu. Apkaimē, kur, kā apgalvo Phenjana, noticis izmēģinājums, tiešām konstatētas spēcīgas seismiskās aktivitātes, bet eksperti nesteidzas apstiprināt, ka totalitārās valsts arsenālā patiešām ir ūdeņraža bumba, jo, iespējams, tā veikusi kārtējo atombumbas izmēģinājumu, vēsta laikraksts Diena.
Ziemeļkorejas veiktās bumbas izmēģinājuma trieciens bijis līdzvērtīgs iepriekšējam 2013.gadā veiktajam izmēģinājumam, kas ļauj apšaubīt, vai tiešām uzspridzināta ūdeņraža bumba, trešdien paziņojusi starptautiska kodolizmēģinājumu uzraudzības organizācija.