Trampa kodolpotenciāls - kā darbojas ASV prezidenta pastardienas koferis?

Instrukcijas par kodolarsenāla aktivizēšanu Tramps slepenībā jau ir saņēmis vai vēl saņems pirms inaugurācijas dienas. Pēc tam jaunajam ASV prezidentam, tāpat kā visiem iepriekšējiem viņu valdīšanas laikā, būs pilnvaras pavēlēt aktivizēt kodolarsenālu un dot kodoltriecienu konkrētiem mērķiem.

Kaut pēc ievēlēšanas amatā Tramps ir piebremzējis savu aso retoriku, tostarp par kodolieroču izmantošanu, nesen paužot, ka "būs pēdējais cilvēks, kas liks lietā kodolieročus", viņš šādu iespēju neizslēdz, turklāt uzstājis uz ASV kodolarsenāla paplašināšanu un stiprināšanu.

Melnajā somā, protams, neatrodas koferis ar lielu, sarkanu pogu, kuru nospiežot tiktu izšautas kodolraķetes. Ierīce, kas atrodas koferī, ir paredzēta, lai prezidents ar īpašu elektronisko karti varētu apliecināt savu identitāti, tālāk no iepriekš sagatavotiem, vienkāršotiem variantiem prezidents izvēlas mērķus, kuriem dot triecienu, tālāk savu izvēli pa komandķēdi uz leju nododot padotajiem - sākotnēji Apvienotā štāba priekšniekam, tālāk tā nonāk komandcentrā Pentagonā, no kurienes, izmantojot slepenus autentifikācijas kodus, tiek nodota ASV Stratēģiskās pavēlniecības štābam Nebraskā. Gala pavēle raķešu palaišanas komandām tiek nodota ar kriptētu kodu palīdzību, un saņemtajai informācijai jāsakrīt ar kodiem, kas glabājas seifos konkrētajās bāzēs.

Prezidents pirms lēmuma pieņemšanas var konsultēties, taču galu galā viņam ir absolūtas pilnvaras "pasūtīt" kodoluzbrukumu. Komandķēdes sastāvā ir citas augstas amatpersonas, tostarp ASV aizsardzības ministrs (Trampa administrācijā tas būs par "Trako Suni" iesauktais atvaļinātais ģenerālis Džeimss Matiss). 

"Prezidenta pilnvaras palaist kodolraķetes faktiski nekas neierobežo," BBC norādījis Vašingtonas Stratēģisko studiju institūta eksperts kodolbruņojuma jautājumos Marks Ficpatriks, gan piebilstot, ka "posmā starp prezidenta pavēli un tās izpildi ir citi iesaistītie". 

Kad prezidents dod pavēli, konstitūcija paredz, ka ASV aizsardzības ministram tā jāizpilda. Ministrs teorētiski var nepakļauties pavēlei, ja viņam ir pamatotas bažas par prezidenta spriestspēju, taču tas var tikt uzskatīts kā dumpošanās, un prezidents var ministru atstādināt, pavēles izpildīšanu uzticot ministra vietniekam.

ASV Konstitūcija paredz, ka viceprezidents teorētiski var pasludināt ASV prezidentu par nespējīgu pieņemt lēmumu, bet šādu paziņojumu jāatbalsta lielākajai daļai ASV ministru.

Jāatgādina, ka gan ASV, gan Krievijai ir tik iespaidīgs kodolarsenāls, lai katra savas pretinieces lielākās pilsētas varētu iznīcināt vairākkārt. Abu valstu rīcībā ir 90% no pasaules kodolarsenāla. 

Teorētiski pirmās raķetes var tikt izšautas jau piecu minūšu laikā kopš prezidenta lēmuma, liecina Bloomberg aplēses. Ar kodolraķetēm aprīkotām zemūdenēm sagatavošanās gan varētu prasīt nedaudz ilgāk - 15 minūtes. Vidējais starpkontinentālās ballistiskās raķetes lidojuma laiks starp Krieviju un ASV ir 25 līdz 30 minūtes, taču jāņem vērā, ka starptautiskajos ūdeņos atrodas kodolzemūdenes - no zemūdenes izšauta raķete savu mērķi varētu sasniegt krietni ātrāk.

BBC drošības jautājumu korespondents sarunās ar kādu bijušo augsta ranga Baltā nama amatpersonu noskaidrojis, ka jāizšķir divi scenāriji - plānots uzbrukums un atbildes reakcija. Plānota, proti, apsteidzoša uzbrukuma gadījumā lēmuma pieņemšanas process būtu ilgāks, tajā tiktu iesaistīti padomnieki, viceprezidents, liela daļa ministru. Taču pēkšņu draudu gadījumā, piemēram, kad identificētas uz ASV izšautas raķetes, "prezidentam ir visas pilnvaras pieņemt vienpersonisku lēmumu", komentējis eksperts.