Latvijā lauksaimniecības uzņēmumos šobrīd ir gandrīz pusotrs tūkstotis vakanču, aģentūrai LETA atzina biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Šogad, neraugoties uz lielo karstumu, pārtikas raža solās būt visai laba, Dienai teic aptaujātie lauksaimnieki, kas norāda, ka gandrīz lielāka "kaitniece" par svelmaino vasaru bijusi ļoti aukstā ziema. Vislielākās bažas vairākiem zemniekiem rada nevis klimatiskie apstākļi, bet daudzie kaitēkļi un darbaroku trūkums.
Manas pirmās atmiņas par pesticīdiem ir ātrs gājiens mammai opā cauri lauku mājas ķēķim, kas piepūsts ar dihlofosu, lai atbrīvotos no mušām. Pirms ieiešanas mājā saņēmu komandu aizturēt elpu. Kaut arī bija jāšķērso apmēram četri metri, šķita, ka tik ilgi neizturēšu. Izturēju. Pēc kāda laika es pati kļuvu par dabīgo pesticīdu un, kā jau lauku bērnam pieklājas, lasīju kolorado vaboles un metu tās kokakolas pudelē, lai vēlāk iznīcinātu ar dažādiem paņēmieniem.
Kurzemē un Zemgalē jau sākuši ziedēt rapšu lauki, aģentūrai LETA atklāja biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Turpmākajos divos gados jeb Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platība Latvijā pieaugs no pašreizējiem 260 000 līdz 305 000 hektāriem, prognozēja Zemkopības ministrijā (ZM).
Dzīvot saskaņā ar dabu. Izmantot esošos resursus. Saimniekot ilgtspējīgi, – tie ir permakultūras pamatprincpi. Izklausās skaisti un iedvesmojoši, bet ko tas nozīmē, darbojoties praktiski?
Lauku atbalsta dienests (LAD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka tie lauksaimnieki, kuri laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim nodarbina laukstrādniekus sezonas rakstura darbos, no šo darbinieku algām var maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbināšanas dienā, portālu Diena.lv informēja VID.
Nākotnē pārtikas produkti būs jāražo saskaņā ar ilgtspējīgām lauksaimniecības praksēm, konferencē Latvijas produktu tirgus spēks pārtikas ķēdēs stāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
Covid-19 krīzes dēļ noteiktie ierobežojumi ir radījuši nopietnus zaudējumus lauksaimniekiem. To galvenais iemesls – pieprasījuma kritums, kura dēļ produkcijai ir ievērojami samazinājušās cenas.