Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, tā var nereģistrēt Valsts ieņēmumu dienests (VID) saimniecisko darbību un tai nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma, un tirdzniecībā arī nav jāizmanto kases aparāts, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.
Lai gan gudro tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā notiek visai lēni, tā būtiski palīdzētu risināt darbaroku trūkumu un arī sekmētu izmešu apjomu mazināšanu. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība varētu ieinteresēt jauniešus aktīvāk pievērsties zemkopībai, nevis no vectēva mantoto īpašumu ātri vien pārdot un pārvākties uz dzīvokli lielpilsētā.
Covid-19 pandēmija nav atstājusi būtisku ietekmi uz uzņēmumu spēju piesaistīt finansējumu, un apmēram pusei uzņēmumu ir labs kredītreitings, turklāt arī finansējuma atteikumu īpatsvars nav palielinājies, rāda bankas Citadele statistika par vidējo un mazo uzņēmumu kredītspēju.
Latvijā lauksaimniecības uzņēmumos šobrīd ir gandrīz pusotrs tūkstotis vakanču, aģentūrai LETA atzina biedrības Zemnieku saeima valdes loceklis Mārtiņš Trons.
Šogad, neraugoties uz lielo karstumu, pārtikas raža solās būt visai laba, Dienai teic aptaujātie lauksaimnieki, kas norāda, ka gandrīz lielāka "kaitniece" par svelmaino vasaru bijusi ļoti aukstā ziema. Vislielākās bažas vairākiem zemniekiem rada nevis klimatiskie apstākļi, bet daudzie kaitēkļi un darbaroku trūkums.
Manas pirmās atmiņas par pesticīdiem ir ātrs gājiens mammai opā cauri lauku mājas ķēķim, kas piepūsts ar dihlofosu, lai atbrīvotos no mušām. Pirms ieiešanas mājā saņēmu komandu aizturēt elpu. Kaut arī bija jāšķērso apmēram četri metri, šķita, ka tik ilgi neizturēšu. Izturēju. Pēc kāda laika es pati kļuvu par dabīgo pesticīdu un, kā jau lauku bērnam pieklājas, lasīju kolorado vaboles un metu tās kokakolas pudelē, lai vēlāk iznīcinātu ar dažādiem paņēmieniem.
Kurzemē un Zemgalē jau sākuši ziedēt rapšu lauki, aģentūrai LETA atklāja biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Turpmākajos divos gados jeb Kopējās lauksaimniecības politikas pārejas periodā bioloģiskās lauksaimniecības platība Latvijā pieaugs no pašreizējiem 260 000 līdz 305 000 hektāriem, prognozēja Zemkopības ministrijā (ZM).