Nākamajā reizē, kad ir slikts garastāvoklis un dziļa pārliecība par to, cik Latvijā viss ir slikti, aicinu atcerēties, kas bija t. s. karstākās tēmas publiskajā telpā oktobra pirmajās nedēļās...
Vakar Ministru kabineta sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos grozījumus Izglītības likumā. Tie skar dažādus jautājumus, to skaitā problēmu, ka ir gadījumi (ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) sēdē minēja aptuveno skaitu 30), kad mācību iestādes vadītājs vai pedagogs pauž Latvijas valstij nelojālus apgalvojumus un, kā saka, neko viņam nevar īsti padarīt.
Vakar (ja gribam būt precīzi - līdz ar saules rietu) ebreji visā pasaulē, arī Latvijā, svinēja jaunā gada sākšanos. Nevienai no Latvijas augstākajām amatpersonām, kas gan pieradušas nākt klajā ar apsveikumiem, piemēram, pareizticīgo Ziemassvētkos, ebreju kopienai nekas sakāms nebija. Jo pareizticīgo Latvijā galu galā ir krietni vairāk par ebrejiem, vai ne? Tātad...
Diskusijās starp izpildvaras un uzņēmēju lobiju pārstāvjiem par to, kā labāk apkarot ēnu ekonomiku, neviena no pusēm nav aprakstāma kā "labā" vai "sliktā". Vai, citiem vārdiem sakot, tas, kas pēdējo nedēļu laikā novērojams Ministru kabineta sēdēs, liecina par metodoloģisku problēmu.
Rezonansi izraisījušajā režisora Alvja Hermaņa intervijā šonedēļ sabiedriskajai televīzijai man subjektīvi būtiskākā šķita viņa atbilde uz vaicājumu par attieksmi pret tādiem politiķiem kā Marina Lepena. Meistars attrauca, ka atsevišķiem politiķiem pievērstā uzmanība ir pārliecīga, jo tās rezultātā kaut kur "aizpeld" tas, ka šos indivīdus atbalsta ievērojams cilvēku skaits, kas savukārt ir būtiskāk.
Vakar valdības sēdes dienas kārtībā bija vairāki veselības nozari skaroši jautājumi, to skaitā konceptuāli svarīgais informatīvais ziņojums Par Latvijas veselības aprūpes sistēmas finansēšanas modeļa maiņu. Par priekšlikumu saturu ekspertu viedokļus vēl, pieļauju, dzirdēsim daudz, tādēļ tālākais teksts ir par citu tēmas aspektu.
Vakar notikušajā diskusijā Eirozona kā kodols Eiropas Savienībai: Latvijas iespējas un ierobežojumi Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis kā populisma pieauguma iemeslu minēja lēno ekonomikas izaugsmi Eiropā. Manuprāt, Latvijas ekspremjers kļūdās, un kļūda ir simptomātiska - tā atspoguļo elites domāšanas veidu.
Savdabīgu publicitāti ieguvušais Vējoņu pāra mēģinājums startēt modeļu statusā, manuprāt, ir interesantāks, nekā to interpretē šīs "valsts pirmā pāra" rīcības kritiķi. Ja pareizi saprotu, viens no pārmetumiem būtu formulējums kā - pozēšana modes industrijas izdevumiem, lai cik nozīmīgs tas būtu savā nozarē, tāda ranga amatpersonām "nepiestāv", jo a) šis tērpu demonstrētāja statuss ir kaut kas nenopietns, b) pati mode nav tas īstais lauciņš, kurā demonstrēt savu "cilvēcisko pusi".